Kopš 2013. gada, kad ES tika uzstādīts melns antirekords, proti, reģistrēts vislielākais nāves gadījumu skaits no nejaušas noslīkšanas – 6090 nāves, noslīkušo skaits ik gadu samazinās. Arī Latvijā tendence ir līdzīga.
"Šogad, uz šo dienu ugunsdzēsēji-glābēji no ūdens tilpnēm izcēluši 65 noslīkušus cilvēkus. Pagājušā gadā kopumā tie bija 118, un pagājušo gadu, uz šodienu, bija izcelti 90 noslīkuši cilvēki. Bet jāņem vērā, ka tie ir tikai tie dati, kad bija izsaukti ugunsdzēsēji-glābēji," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.
Kopējo statistiku apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, un arī šie dati rāda – situācija uzlabojas.
2016. gadā Latvijā noslīka 135 cilvēki, 2017. gadā – 131 un pērngad 124 cilvēki. Visvairāk slīkst cilvēki vecumā no 35 līdz 59 gadiem – praktiski puse no visiem bojāgājušajiem.
Tomēr satraukums ir par jauniešiem vecumā no divdesmit pieciem līdz trīsdesmit četriem gadiem – viņu skaits šajā statistikā pērngad pieauga teju par pusi – 19 nāves.
"Cilvēkiem ir jāsāk vairāk domāt par savu drošību. Ir, protams, arī labāk jāmācās peldēt, ir jānovērtē savi spēki, vai cilvēks vispār var aiziet peldēties, vai tomēr labāk uzturēties krastā," teica VUGD pārstāve.
Prasmju un zināšanu trūkums – tas ir primārais iemesls, kāpēc cilvēki slīkst. Ūdens kompetence nozīmē ne tikai prasmi peldēt, bet arī apzināties visus potenciālus riskus, kad mēs dodamies peldēties.
"Tā ir kombinācija ar nezināšanu, neprasmi.
Mēs bieži vien pārvērtējam savus spēkus, uzskatām, ka esam labi peldētāji, bet patiesībā peldēšanas prasmes Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti švakas.
Diemžēl Latvijā to neviens nemāca. Tas būtu jāmāca skolās, un mums diemžēl nav šādas izglītības programmas, kas būtu peldēt apmācības vai veselības mācības ietvaros," sacīja Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.
Vecākiem īpaša uzmanība jāpievērš saviem bērniem. Vislielāko piepūli pašvaldības policijas glābējiem rada lēkšana no dažādām hidrotehniskām būvēm, kā, piemēram, piestātnes Lucavsalā. Visvairāk cilvēku iet bojā ezeros un upēs, mazāk – jūrā.
Atbildīgās iestādes aicina atpūtniekus peldēties labiekārtotās peldvietās, nelietot apreibinošas vielas un novērtēt savus spēkus.
