Latvijā un Lietuvā uziet 3 telefonkrāpnieku zvanu centrus; aizturēti 114 cilvēki

Viltus brokeru grupējums

Pērnā gada februārī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā (Krimināllikuma 177. panta trešā daļa) un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā vai organizētā grupā (Krimināllikuma 195. panta trešā daļa).

Kriminālprocesa izmeklēšanas laika noskaidrots, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga personu grupa, kura īsteno krāpnieciskas darbības lielā apmērā interneta vidē. Proti, izmantojot dažādas interneta vietnes, krāpnieki piedāvā iedzīvotājiem iegādāties reāli neeksistējošus finanšu instrumentus, tajā skaitā arī virtuālo valūtu un pakalpojumus, kas ir saistīti ar darījumiem ar šiem finanšu instrumentiem.

Krāpnieki potenciālos klientus meklēja un uzrunāja valstīs, kurās runā krievu, angļu, hindi, kā arī poļu valodā. Saziņa notika telefoniski, kā arī izmantojot citus saziņas kanālus.

Klienti, būdami pārliecināti, ka notiek tirdzniecībai biržās līdzīgas darbības, turpināja iemaksāt naudu it kā finanšu instrumentu un ar to saistīto pakalpojumu iegādei. Krāpnieki – viltus brokeri – turpināja uzturēt komunikāciju ar šiem klientiem, aktīvi aicinot ieguldīt vēl, piesolot ārkārtīgi ienesīgus labumus. Tomēr, tiklīdz klients paziņoja, ka vēlas izņemt iemaksāto un nopelnīto naudu, viltus brokeri sāka izvairīties un pārtrauca komunikāciju ar tādu klientu. Arī naudas līdzekļus klientam neatmaksā.

Aizturēšanas un kratīšanas

Izmeklēšanā noskaidrots, ka organizētās noziedzīgās grupas sastāvā ietilpst vairāk nekā 15 personas. Prettiesisko darbību slēpšanai un maskēšanai, kā arī prettiesiski iegūto naudas līdzekļu legalizēšanai organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki izmanto arī Latvijā reģistrētus uzņēmumus.

Pagājušajā nedēļā, 24. martā, sadarbībā ar Eiropola un ''Eurojust'' pārstāvjiem Valsts policija starptautiskā operācijā aizturēja organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus. Veiktas arī kratīšanas vairākās adresēs, tajā skaitā divos zvanu centros Rīgā. Jāatzīmē, ka vienlaikus koordinēti Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes veica analoģiskas darbības Viļņā, Lietuvā.

Kriminālprocesā veiktas 20 kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Šo kratīšanu laikā izņemti serveri, portatīvie datori, mobilie telefoni, datu nesēji, atmiņas kartes, dokumenti, piezīmes un citi objekti.

Izmeklēšanā par aizdomās turamajiem atzina 14 personas, tostarp desmit Latvijas pilsoņus, divus Baltkrievijas pilsoņus, vienu Ukrainas pilsoni un vienu Uzbekistānas pilsoni. Četrām personām šī gada 25. un 26. martā tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. Bet pārējām desmit personām piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Tāpat ir apzināti vairāk nekā 70 zvanu centra darbinieki, kuru pienākumos bija jauno klientu piesaistīšana.

Kopumā aizturētas 114 personas, no kurām 82 cilvēki Latvijā, bet 32 – Lietuvā.

Krāpnieku grupa darbu sadalīja

Izmeklēšanā policija noskaidroja, ka organizācijā bija strikts lomu sadalījums. Piemēram, ja persona, būdama uzņēmuma darbinieks, veica zvanu operatora funkcijas, tad, sazvanot potenciālos klientus, piedāvāja viņiem pirkt platformu pakalpojumus un veikt pirmo iemaksu. Pēc tam klientus pārņēma citi uzņēmuma darbinieki, kuru uzdevums bija pierunāt klientu veikt pēc iespējas vairāk pirkumu jeb izkrāpt pēc iespējas vairāk naudas no jau esošajiem klientiem.

Darbinieki saskaņā ar to veicamajiem pienākumiem bija sadalīti grupās, kuras vadīja menedžeri, kas risināja organizatoriskus jautājumus, sniedza ieteikumus un deva norādījumus, kā arī kontrolēja darba gaitu. Tāpat noskaidrots, ka uzņēmumos darbojās struktūrvienības, kas sadalītas atkarībā no valodām, kādas pārvalda potenciālie klienti.

Policija norādīja, ka izmeklēšanas laikā iegūtās ziņas ļauj pieņemt, ka, visticamāk, visas personas, kuras šāda veida uzņēmumos ieņem vadošus un svarīgus gan oficiālus, gan neoficiālus amatus piemēram, valdes loceklis, direktors, direktora vietnieks, komandas vadītāji, ir saistīti ar organizēto noziedzīgo grupu. Šīs grupas sastāvs mērķtiecīgi nodarbojas ar krāpnieciskām darbībām interneta vidē un noziedzīgu iegūto līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.

Uzietie telefonkrāpnieku zvanu centri veido aptuveni 0,5–0,8% no starptautiska grupējuma. Šie krāpnieki zvanījuši cilvēkiem citās valstīs, savukārt Latvijas cilvēkus uzrunā krāpnieki tālu aiz Latvijas robežām, medijiem pastāstīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs.

Arestēti banku konti un virtuālā nauda

Provizoriskie aprēķini liecina, ka

krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.

Policija pieļauj, ka viltus brokeri apkrāpuši iedzīvotājus teju visā pasaulē.

Sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu izdevies iesaldēt ārvalstu kredītiestāžu kontos esošos līdzekļus, tādējādi nodrošinot iespēju izmeklēšanai nekavējoties uzlikt arestus ar organizētās noziedzības grupējumu saistītiem naudas līdzekļiem. Vienlaikus kriminālprocesa ietvaros uzsākti četri procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajām personām, vienlaikus arestējot to kapitāldaļas.

Izmeklēšanas laikā uzlikti aresti:

• 25 banku kontiem Latvijā un ārvalstīs;
• četru uzņēmumu kapitāldaļām;
• trīs luksus klases transportlīdzekļiem;
• četriem nekustamajiem īpašumiem, kuru tirgus vērtība ir vairāk nekā 317 000 eiro;
• procesuālo darbību veikšanas laikā izņemta virtuālā valūta 104 984 Amerikas dolāru vērtībā.

Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai svešvalodā, sauc sevi par dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai arī cita veida "finanšu speciālistiem", jo arvien tiek saņemtas ziņas par izkrāptiem naudas līdzekļiem. Piemēram, pirmdien kāds Latvijas iedzīvotājs telefonkrāpniekiem zaudējis vairāk nekā 40 000 eiro Tāpat nevajadzētu būt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai iepazīstoties sociālos tīklos ar virtuālajiem lietotājiem. Nedrīkst nevienam izpaust savus personas vai elektronisko maksāšanas līdzekļu datus, tā jūs sevi varat pasargāt no kļūšanas par krāpniecības upuriem.