Ārpus Rīgas

"Rīgas Apriņķa Avīzes" galvenā redaktore Ieva Karlsberga par tauriņu māju Siguldā

Ārpus Rīgas

Augstais ūdenslīmenis Ventā rada labvēlīgus apstākļus lašveidīgo nārstam

Surdotulks – nedzirdīga cilvēka ausis

Latvijā trūkst surdotulku - ausu nedzirdīgajiem

Lai nedzirdīgie cilvēki spētu sazināties un pilnībā iekļauties sabiedrībā, viņiem ir nepieciešams blakus cilvēks, kas spēj iztulkot zīmju valodu. Tas ir surdotulks, kurš nedzirdīgajiem cilvēkiem palīdz dažādās dzīves situācijās, piemēram, lai aizietu pie ārsta, uz banku, mācītos vai veiktu jebkādas darbības, kurās jākomunicējas ar dzirdīgo pasauli. Šobrīd nedzirdīgajiem sarežģījumus un neērtības komunikācijā rada, tas, ka Latvijā trūkst zīmju valodas tulku.

“Tas ir tā kā viņu ausis. Viņi jūtas drošāk, kad tulks ir klāt. Viņi vairāk saprot, vairāk integrējas sabiedrībā” - Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes reģionālās biedrības vadītāja Mārīte Sarkane uzsver surdotulka nepieciešamību zīmju valodas lietotājiem. Rēzeknes nedzirdīgo biedrībā ir ap 100 biedru, ar šiem cilvēkiem strādā divi tulki. Šobrīd tulka pakalpojumi zināmā apjomā tiek apmaksāti no valsts budžeta, stāsta Mārīte Sarkane:

“Viņiem valsts apmaksā gadā 120 stundas, tas ir pietiekoši daudz vienam cilvēkam, lai šo tulka pakalpojumu saņemtu, protams, labāk laicīgi pieteikties, jo nevar zināt, vai tulks būs aizņemts vai brīvs. Bieži gadās, ka mūsu tulkus izsauc arī reģionos, Preiļi, Ludza, Daugavpils.”

Inese Geduša ir viena no Rēzeknes nedzirdīgo biedrības surdotulcēm. Viņai būs jau 15 gadu pieredze, palīdzot sazināties zīmju valodas lietotājiem ar dzirdīgo pasauli. Inese stāsta, ka zīmju valodā informācija tiek izteikta ne vien ar zīmēm:

“Tulkam ir jābūt labai mīmikai, plastiskai, žestikulācijai, tas viss pamato valodas skaidrību.”

Inese palīdz sazināties ar Nikolaju, kurš ir nedzirdīgs. Inese tulko kunga parādītās zīmes. Cik bieži Nikolajam nepieciešams surdotulks?

“Es izmantoju ļoti bieži, man vajag pie ārsta iet, man vajag nokārtot dažādus dokumentus, braucieniem tulku es obligāti izmantoju. Protams, lai izvairītos no rindām, es pierakstos iepriekš, sarunāju ar tulku tikšanos. - Cik laicīgi kungs pierakstās? - Varētu būt divas trīs dienas, dažreiz nāku uz bumu, ja ir tulks, tad ņemu, un man veicas”, zīmju valodā Nikolaja stāstīto tulko Inese Geduša.

Latvijā ir aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuriem saziņai nepieciešami surdotulki. Latvijā sertificēti ir 37 tulki. Zīmju valodas tulku nodaļas vadītāja Sarmīte Biščuha norāda, ka tulku skaits diemžēl ir nepietiekams.

“Mums visi nestrādā uz pilnu slodzi, kā arī šajā skaitā ir jaunās māmiņas, kas ir aizgājušas dekrētā. Skaits ir nepietiekošs. Katrā reģionā mums ir pa vienam tulkam, izņemot Rēzekni, Liepāju, kur ir divi. Nepietiekams skaits mums Rīgā, jo lielāks klientu skaits ir tieši Rīgā,”norāda Biščuha.

Surdotulku zīmju valodas lietotāji izmanto, piemēram, ejot pie ārsta, sazinoties ar savu darba devēju, mācoties izglītības iestādē vai risinot jautājumus, kur komunicēties nepieciešams ar dzirdīgo pasauli.

“Mēs jau mēģinām variēt, lai būtu gan skolās tie tulki, gan viņiem saskarsmē ikdienā, kur nepieciešamība, bet ir tā, ka viņiem nākas gaidīt pat nedēļu, jo nevar tā uzreiz. Viņi jau vēlas, viņi atnāk un saka, ka šodien es esmu izlēmis aiziet uz banku. Ir mums tādi brīži, ka mēs nevaram, jo mums ir tulki noslogoti, un uzreiz mēs nevaram iedot,” skaidro Sarmīte Biščuha.

LNS Rēzeknes reģionālā biedrība

Rēzeknē nedzirdīgo biedrībā šobrīd praksi iziet Zane Bondare, jauniete jau otro gadu apgūst zīmju valodu. Viegli nav, jo pirms studijām Zane nelietoja zīmju valodu savā ikdienā.

“Es esmu praksē, sēžu starp nedzirdīgajiem un mēģinu ķert šīs zīmes, lai viņas atcerētos, tas ir tikai tīri caur praksi, sēžot skolā nevar to apgūt. Var iemācīties pats zīmes, bet nevar saprast nedzirdīgo. Es skatos, bet es ne vienmēr saprotu. Man mācīja latviešu zīmju valodu, bet nedzirdīgajiem viņiem ir gan pašiem sava zīmes, gan krievu zīmes, gan vācu zīmes, jaunieši izmanto starptautiskās zīmes, un man kā tulkam ir jāsaprot viss, bet pašai jātulko pareizi latviešu zīmēs," klāsta Zane.

Zane par surdotulku varēs strādāt reģionālajās biedrībās vai arī Rīgā, tur surdotulku trūkst, tāpēc katrs jaunais speciālists, kurš gatavs strādāt šajā psiholoģiski ne vieglajā profesijā, ir gaidīts.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti