Ierobežotais partiju vecums nozīmē, ka nekādu pēdējā brīža brīnumu vairs nebūs – septembris būtībā ir pēdējais mēnesis, lai pagūtu nodibināt jaunu partiju uz nākamajām vēlēšanām.
Līdz ar to, politiskā partija “Kustība Par!”, iespējams, ir pēdējā politiskā partija, kas vēl paguvusi reģistrēties, lai startētu uz 13.Saeimas vēlēšanām.
To veido vairāki šobrīd no “Vienotības” Saeimā ievēlētie politiķi, kā arī sabiedrībā pazīstami uzņēmēji, zinātnieki un citi. Spriežot pēc pirmajiem izteikumiem, viņi lūkojas gan uz partijas “Saskaņa” vēlētāju pusi, gan daļu no “Vienotības” vēlētājiem.
Uzņēmējs, partijas "Kustība Par!" valdes loceklis Mārtiņš Staķis “De facto” saka: “Mēs savā starpā esam vienojušies, ka mēs uzrunāsim maksimāli plašu auditoriju. Mēs uzskatām, ka vienai partijai nav monopola uz visām krievvalodīgo balsīm, mēs zinām, ka Latvijā ir daudz krievu valodā runājošo, kas ir Latvijas patrioti, es pats ar viņiem kopā dienēju Zemessardzē, un viņiem šobrīd nav par ko balsot. Mēs zinām tādus, kas ir vīlušies esošajā situācijā.”
“Kustībai Par!” ir vairāk nekā 300 biedru. Dibināšanas manifestu parakstījuši ap astoņiem simtiem. Partijā cer, ka līdz pavasarim būs arī vajadzīgais biedru skaits – 500, lai startētu atsevišķā sarakstā.
Pieprasījums un cerības uz jaunām politiskām partijām ir allaž.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām audzis tādu vēlētāju skaits, kas nezina, par ko balsot.
“Līdzīga situācija ir visu laiku. Latvijā ir ļoti neliela daļa iedzīvotāju, kuri pārliecinoši atbalsta kādu politisko spēku no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Varbūt balsos par to vai citu, bet tas galīgais lēmums vienalga tiek pieņemts neilgi pirms vēlēšanām,” saka socioloģe, SKDS projektu direktore Ieva Strode.
SKDS aptaujas liecina, ka visstabilākais vēlētājs, kas izvēli ir izdarījis laikus un to nemaina, ir partijai “Saskaņa”.
Samērā mierīgi pirms vēlēšanām jūtas arī pie varas esošā Zaļo un zemnieku savienība. Tā jaunas partijas apvienībai neplāno piesaistīt. Kandidātu sarakstos no malas ņemšot tikai atsevišķus cilvēkus. Nacionālā apvienība par savu taktiku vēl tikai lems.
Pārējie daudz aktīvāk jau kalkulē, kādu starta platformu izvēlēties, lai iegūtu labāku rezultātu, un vairākos gadījumos arī atbilstu likuma prasībām.
Krītošais atbalsts “Vienotībai” rosinājis politiķu mēģinājumus pārgrupēties.
Piemēram, “Vienotības” bijušais biedrs Valdis Šakars paziņojis, ka nākamnedēļ dibinās politisko spēku “Mūsu zeme Latvija”. Maz gan ticams, ka tik īsā laikā viņš pagūs piesaistīt vismaz 200 cilvēku, kas nepieciešami partijas dibināšanai. Savu vietu meklē arī no “Vienotības” aizgājušais Edvards Smiltēns. Viņš izrādījis interesi sadarboties ar Latvijas Reģionu aliansi.
Latvijas Reģionu alianse šonedēļ nolēmusi, ka uz vēlēšanām ies Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sastāvā, neveidojot apvienotu sarakstu ar vēl kādu citu partiju, tostarp – Jura Pūces vadīto partiju “Latvijas attīstībai''. Ar to kopā bija veiksmīgs starts Rīgas domes vēlēšanās. Pret iespēju līdzīgi sadarboties arī Saeimas vēlēšanās iestājies Dainis Liepiņš. Bijušais līderis Mārtiņš Bondars sadarbību vēlējies turpināt. Tagad potenciālajiem sadarbības partneriem būs jāstartē zem apvienības nosaukuma.
Tiesa, Latvijas Reģionu apvienībai pēc Bondara atkāpšanās jāmeklē arī jauns, atpazīstams līderis. Šonedēļ par apvienības vadītāju kļuvusi Saeimas deputāte Nellija Kleinberga. Turklāt tikko kā ievēlētie pašvaldību līderi uz Saeimu startēt neraujas.
Latvijas Reģionu alianses priekšsēdētājs Andrejs Ence: “To mēs zinām. Daži jau pateikuši, ka skaidri un gaiši, ka nestartēs. Bet viņi var ieteikt citus, par ko balsot.”
Partijai “Latvijas attīstībai” vismaz pagaidām biedru skaits ir nepietiekams, lai startētu atsevišķi. Arī tā skatās Reģionu alianses virzienā un atradusi kopīgu valodu ar Venta Armanda Kraukļa vadīto Vidzemes partiju.
“Lai viņi izlemj, bet mēs vienlaicīgi, protams, runājam arī ar citiem politiskajiem spēkiem, ar dažādām politiskām partijām – gan nacionālām, gan reģionālām. Un pilnīgi noteikti mums būs piedāvājums veidot kopīgu apvienotu startu, tai skaitā LRA vai to veidojošām partijām”.
Ar sadarbības partneru nolūkošanu nesteidzas strīdu papluinītā “Vienotība”.
Tā šobrīd strādā pie pārmaiņu plāna. “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norāda, ka uz pavasara pusi būs skaidrāk redzams, kādās pozīcijās atrodas katra partija.
Partiju panākumus lielā mērā noteiks gan viņu spējas savstarpēji kombinēties, gan arī spēja atrast spēcīgus līderus.
Partiju dati liecina, ka sabiedrotie uz nākamā gada vēlēšanām ar steigu jāmeklē gan Latvijas Krievu savienībai, gan partijai “Brīvība, brīvs no bailēm naida un dusmām” , “Tautas kontrolei” un citiem, kas regulāri piedalās vēlēšanās, gūstot neliela vēlētāju skaita atbalstu. Izskatās, ka turpmākais gads būs interesants.
