Uzvara Cēsu kaujās bija viens no pagrieziena punktiem Latvijas Neatkarības karā. Latviešu un igauņu karavīri kopīgiem spēkiem sakāva vācu dzelzs divīziju un landesvēru, kas vēlējās saglabāt vāciešu ietekmi Baltijā un nepieļaut jauno, neatkarīgo valstu nostiprināšanos.
Rīgas Brāļu kapos trešdien notika vakara junda, lai lāpu gaismā pieminētu Latvijas Neatkarības karā kritušos.
1919. gada 22. jūnijā latviešu un igauņu spēki guva izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzs divīziju Cēsīs un tās apkārtnē. Ar Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas vienību apņēmību un cīņas sparu izdevās no iebrucējiem atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu. Tas izjauca pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā.
Uzvara Cēsu kaujās vēlāk pavēra iespēju Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā, un galvaspilsētā atgriezties Latvijas pagaidu valdībai, kā arī deva iespēju izveidot vienotu Latvijas armiju, un uzvara Cēsu kaujās nostiprināja arī iedzīvotāju ticību valsts dzīvotspējai.
Pērn, atzīmējot Varoņu gadu un ņemot vērā Cēsu kauju vēsturisko nozīmību, aizsardzības nozare ieviesa jaunu tradīciju – 22. jūnijā atzīmēt Varoņu piemiņas dienu arī Rīgas Brāļu kapos.
