Kas jāzina par Latvijas valsts proklamēšanu
Par to, kas un kāpēc jāzina par Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī, lasi šeit.
Pārbaudi zināšanas par Latviju, atbildot uz "V.I.P." patriotiskajiem jautājumiem!
Valsts prezidenta vēlējums iedzīvotājiem
Svētku rītā Valsts prezidents Egils Levits intervijās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio valsts iedzīvotājiem vēlēja būt pašpaļāvīgākiem un pauda pārliecību, ka Latvija tiks galā ar pašreizējām krīzēm – Covid-19 epidēmiju un notiekošo uz robežas ar Baltkrieviju. Viņš uzsvēra, ka valsts pastāvēšanas vēsturē ir pārvarētas daudzas sarežģītas situācijas.
Viņš sacīja "Ja mēs apskatāmies uz vēsturi – esam bijuši stipri, šodien esam stipri un būsim nākotnē stipri."
Svētku dievkalpojums
Pulksten 9 Rīgas Domā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienai veltīts ekumeniskais dievkalpojums.
Svinot valsts svētkus, parasti gribas runāt tikai par labo un skaisto, tomēr notiekošais mūsu valstī, Eiropā un pasaulē liek mums apzināties šī brīža situācijas nopietnību un meklēt risinājuma iespējas – dievkalpojumā uzsvēra katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Viņš aicināja domāt katram par savu atbildību, lai mēs ar savu nostāju sabiedrībā veicinātu izlīgumu.
Zbigņevs Stankevičs: "Mums visiem ir grūti, stress, trauksme un bailes ir pārņēmušas mūsu dzīvi. Bet ir jāatrod sevī spēks pacelties tam pāri, kopt savu dvēseli, savas dzīves dārzu un saredzēt skaisto."
Ja katrs no mums iemācītos savu rīcību saskaņot vismaz ar 10 baušļiem, mūsu sabiedrība iegūtu bezgala daudz.
Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags aizlūdza par to, lai mēs no pandēmijas pārbaudījuma spētu iziet ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem un upuriem. Lai mums tiktu dāvāts gaišs sirdsprāts izprast taisnību un tai paklausīt.
Jānis Vanags: "Neļauj mums šķiest laiku un spēkus vakceru un antivakceru ieļaunotos bezjēdzīgos strīdos un asinskārām sacensībām, skaitot slimos un mirušos it kā pretējā nometnē. Dod, Kungs, gaišo sirdsprātu, kas ļauj no bezdibeņa izrauties visiem kopā. Atklāj un atgādini, ka mēs esam vairāk nekā vienkārši "es" vai "ego", atdzīvini mūsos tādas vērtības kā savstarpējība, solidaritāte, citam cita nastas nesot kopīgā grūtumā, un tāda tauta pastāvēs."
Svinīgā Saeimas sēde
Pulksten 12 uz svinīgo sēdi sanāca 13. Saeima, un uzrunu sēdē sacīja parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Svinīgā sēde norisinājās daļēji attālinātā videokonferences formātā, deputātiem uzturoties vairākās parlamenta telpās.
Uzrunā Saeimas priekšsēdētāja lielu daļu sacītā veltīja divām šā brīža aktualitātēm – Covid-19 raisītajai pandēmijai un arī migrācijas krīzei uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu robežām.
Viņa pauda pārliecību, ka saņemsim Eiropas atbalstu robežas žoga izbūvei. Tāpat Mūrniece minēja Krievijas agresiju Ukrainā un pie tās robežām, kā arī aicināja ASV pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs. Spīkere arī piesauca tuvojošās Saeimas vēlēšanas un aizrādīja politiķiem par necienīgu darbu. Uz cieņpilnu attieksmi Mūrniece aicināja visu sabiedrību.
Noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa
Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienā valsts augstākās amatpersonas, Saeimas Prezidijs un deputāti, kā arī iedzīvotāji nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Amatpersonu ziedu likšana ilga vien dažas minūtes. Lai nebūtu lielas pulcēšanās, iepriekš pasākums nebija publiski izziņots.
Pie pieminekļa gan bija vēl vairāki desmiti iedzīvotāju ar ziediem, kas gaidīja savu kārtu Brīvības pieminekļa pakājē.
Viņi Latvijas Televīzijai pastāstīja:
Kristaps: Svētki paliek svētki. Arī šajā īpašajā laikā ir dzimšanas dienas sajūta tomēr."
Madara: Gribētos novēlēt vairāk būšanu kopā, vairāk izpratni vienam pret otru, vairāk iecietības un visiem būt veseliem!"
Uldis Līviņš: Mēs esam divi vēl palikuši dzīvi – Lidija Lasmanīte un es, kas sēdējā čekas pagrabā, kad Staļins vēl bija dzīvs. [..] Katru gadu es nolieku vainagus, jo tie, kuri mēs sēdējām, cīnījāmies par Latvijas brīvību un neatkarību, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku jau vairs nav mūsu vidū daudz. Tāpēc nolieku vainagu mūžīgā piemiņā Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Rīgas domes svinīgā sanāksme
Uz sēdi šodien sanāca arī Rīgas domnieki. Galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis ("Progresīvie/Par!") svinīgajā domes sēdē teica, ka šajā svētku nedēļā Rīga aicinājusi celt galvaspilsētu ar darbu, dziesmu un valodu.
Viņš kā piemērus minēja veiksmīgu uzņēmēju, kas savai kompānijai sasniedzis miljarda eiro vērtību, ģimenes ārsti, kas vakcinējusi vairāk nekā 90% pacientu, arī izcilu studentu, kas saņēmis godalgas fizikā, ķīmijā un valodās. Staķis aicināja ņemt piemēru no Rīgas talantiem un šodienas darītājiem.
Rīgas domē šodien godināts arī "Gada rīdzinieks 2021" – šis tituls šogad piešķirts profesoram, bioloģijas doktoram Jānim Kloviņam par izciliem panākumiem zinātnē, lai pasargātu cilvēku veselību un dzīvību Covid-19 pandēmijas apstākļos.
NBS īpašais sveiciens Latvijas iedzīvotājiem
Pandēmijas dēļ Latvijas proklamēšanas 103. gadadienā militārā parāde krastmalā nenotiek arī šogad, taču Nacionālie bruņotie spēki sagatavojuši pārsteiguma sveicienu Latvijas iedzīvotājiem.
Nacionālo bruņoto spēku militārā transporta parādē ar 22 tehnikas vienībām, nāciju zalvi un gaisa kuģu pārlidojumu Latvijas iedzīvotāji sveikti valsts proklamēšanas 103. gadadienā.
Vērot klātienē bruņoto spēku sveicienu bija ieradies prāvs cilvēku skaits.
Levita uzruna NBS bruņutehnikas maršā pie Brīvības pieminekļa
Valsts prezidents uzrunā NBS bruņutehnikas maršā pie Brīvības pieminekļa sacīja: "Brīvības piemineklī ir iekalti latviešu karavīru tēli, kuri cīnījās par Latviju un izcīnīja Latvijas valsti Neatkarības karā pirms vairāk nekā 100 gadiem."
"Brīvības piemineklis simbolizē mūsu valstsgribu. Tauta apvienojās, lai savāktu ziedojumus un vēlāk uzceltu šo pieminekli. Pie Brīvības pieminekļa mēs prasījām mūsu neatkarības atjaunošanu. Šodien pie Brīvības pieminekļa mēs godinām mūsu brīvo un neatkarīgo Latvijas valsti," viņš norādīja.
Valsts prezidents sacīja: "Karavīri, paldies, ka esat Latvijas valsts un drošības sardzē! Mums jābūt pateicīgiem tiem cilvēkiem, kuri savā dienestā sargā mūsu robežas. Hibrīduzbrukums, kas pašlaik tiek vērsts pret Latviju, Lietuvu un Poliju, ir uzbrukums mums visiem."
"Šodien mēs esam kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem šeit, Latvijā, un aizstāvam ne tikai savas, bet visas Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas," teica Levits.
Viņš norādīja, ka mums ir jābūt vienotiem ne tikai valsts aizsardzībā, bet arī cīņā ar pandēmiju. Lai savaldītu pandēmiju, mums jābūt kopā visiem, un kopā mēs pandēmiju arī pārvarēsim.
"Dārgie latvieši! Jo sarežģītāka ir situācija, jo vienotākiem mums ir jābūt. Mūsu vēsture rāda, ka mēs spējam būt vienoti izšķirošos brīžos, un arī šodien ir viens no tādiem brīžiem, kad mums ir jāpārvar divas krīzes vienlaikus – Covid-19 krīze un krīze uz Eiropas Savienības ārējās robežas," uzsvēra valsts galva.
Viņš pauda, ka mēs esam spēcīgi un to varam. "Mēs varam teikt, ka Latvijas neatkarība un drošība ir drošās rokās. Mūsu karavīri ir kopā ar mums, mūsu Robežsardze ir ar mums, un viņiem palīdz arī mūsu Valsts policija," teica Levits.
Valsts prezidents rezumēja: "Es gribu pateikt īpašu paldies visiem, kuri šobrīd varonīgi stāv par mūsu zemi un par mūsu cilvēkiem. Paldies karavīriem, robežsargiem, policistiem un mediķiem! Lai gaiši svētki katrā mājā!"
Ministru prezidenta apsveikums
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), sveicot valsts svētkos, sacīja: "Mūsu valstij ir stipri un droši pamati – tie esam mēs paši. Stiprināsim viens otru, stiprināsim savu valsti! Kopīgiem spēkiem mēs pārvarēsim jebkuru izaicinājumu."
Svin latvieši ārzemēs
Kārtīgas 18. novembra svinības Lielbritānijas latviešiem vienmēr nozīmējušas koncertu un balli. Tieši tā valsts svētkus šogad atzīmēja Bredfordas latvieši. Pēc koncerta notika balle, kur varēja izlocīt kājas, dziedot līdzi populārām latviešu dziesmām, bet atpūtas brīžos mieloties ar pašu atnestajiem groziņiem.
Ierasts, ka Latvijas vēstniecība Londonā rīko iespaidīgu 18. novembra svētku svinēšanu ar koncertu un balli, uz kuru tautieši sabrauc no malu malām, taču, ņemot vērā smago situāciju ar kovidu Latvijā, vēstniecība šoreiz ir nolēmusi solidarizēties ar Latviju un plašu pasākumu nerīkot. Taču – daudzviet valstī svinības tomēr notika.
Izgaismo Brīvības pieminekli
Dienas izskaņā Latvijas Televīzijas tiešraidē varēja vērot vēsturisku mirkli – Brīvības pieminekļa apgaismojuma ieslēgšanu, lai turpmāk piemineklis skaidri būtu saskatāms arī gada tumšajā laikā. Vēsturisko notikumu pavada Imanta Kalniņa dziesmas "Mēs tie, kas ilgi tumsā dzīvojuši" jauns aranžējums.
Valsts prezidents svinīgajā uzrunā aicina būt vienotiem
"Tas, kas mūs vieno, ir stiprāks par to, kas kādā atsevišķā brīdi tiecas mūs šķirt," sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
