Panorāma

Propagandas kanālu vietā soda vietējos medijus

Panorāma

Bijušie Augstākās padomes deputāti pulcējas Saeimā

Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijai - 29

Latvija svin neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu

Latvijā un citur pasaulē ar dažādiem pasākumiem sestdien, 4. maijā, svin Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu. 

Rīgā plkst. 9 Jēkaba katedrālē paredzēts tradicionālais ekumeniskais dievkalpojums, bet Jēkabpilī plkst. 9 ar dievkalpojumu Jēkabpils Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā sāksies Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi.

Pulkvedis Māris Simsons par militāro parādi JēkabpilīLatvijas Radio Ziņu dienests
    Plkst. 11 Rīgas ielā sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies vairāk nekā 700 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu un ko komandēs Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Māris Simsons.

     

    Plkst. 12 paredzēta Saeimas svinīgā sēde, kurā uzrunu teiks parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Sēdē tradicionāli aicināts piedalīties Valsts prezidents, bijušie Valsts prezidenti, bijušie Saeimas priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi, Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā. 

    Rīgā 4. maijā sola daudzveidīgu svētku programmu. Pie Brīvības pieminekļa tiks veidota kompozīcija "Ziedu Latvija", notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija un Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē un koncerts, Latvijas koru koncerts "Stūru stūriem tēvu zeme", bet vakarā plkst. 20 koncerts "Dziesmotā rezolūcija". Tāpat Rīgā varēs vērot gājienu "Uzvelc savu tautas tērpu par godu Latvijai", iesaistīties pasākumā "Ziedoņdārza stāsti", apmeklēt "Latviešu filmu maratonu", arī pasākumu "Dari, jo tu vari!" Vērmanes dārzā u.c.

    4. maijā sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas. Savukārt Latvijā visos vilcienu maršrutos būs iespēja braukt bez maksas daudzbērnu ģimenēm.

    Jau ceturto gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 4. maijā tiek svinēti Baltā galdauta svētki – paceļot valsts karogu, pulcējoties pie balti klātiem galdiem, kavējoties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un nospraužot nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē.

    Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare par Baltā galdauta svētkiemMārtiņš Kalaus

       

      Šogad Baltā galdauta svētkos īpaši aicina godināt mūsdienu Latvijas varoņus – cilvēkus, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.

      Valsts svētkus svin ne tikai Latvijā, bet arī latviešu kopienas visā pasaulē. Tautieši sanāks kopā vismaz 14 valstīs, un atzīmēs šo dienu ļoti dažādi – Florencē tiek rīkota latviešu ģimeņu nometne, Toronto skanēs leģendārā rokopera "Lāčplēsis", bet Vīnē latvieši grasās noskriet 101 kilometra garu stafeti.

      Bergenas latviešu biedrības pārstāve Anda Kupča par svētkiem NorvēģijāLatvijas Radio Ziņu dienests

         

        Ekumenisko dievkalpojumu Jēkaba katedrālē, militāro parādi Jēkabpilī un arī svinīgo Saeimas sēdi varēs vērot arī tiešraidē Latvijas Televīzijā. Tāpat šos pasākumus tiešraidē varēs vērot replay.lv.

        KONTEKSTS:

        1990. gada 4. maijā ar 134 balsīm ''par'' (no 201) Augstākās Padomes deputāti pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Ar to Augstākā Padome noteica pārejas periodu valstiskās neatkarības atjaunošanai. Pārejas periods izbeigts 1991. gada 21. augustā, kad Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, "de facto" atjaunojot Latvijas Valsts neatkarību. Tādējādi mūsu valsts kā pilntiesīgs starptautisko tiesību subjekts atgriezās pasaules apritē.

        1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm. 1990. gada 4. maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām. 

        Kļūda rakstā?

        Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

        Latvijā
        Ziņas
        Jaunākie
        Interesanti