Šogad pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits no 15 līdz 74 gadiem, salīdzinot ar pirmo ceturksni gadu iepriekš, ir palielinājies par 0,6%. Šajā vecuma grupā ekonomiski aktīvi ir 1 030,2 tūkstoši jeb 65,4% iedzīvotāju, vīriešu skaitā – 70,1%, sieviešu – 61,4%, liecina CSP veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Šā gada 1. ceturksnī valstī bija nodarbināti 898,3 tūkstoši iedzīvotāju jeb 57,1% no iedzīvotāju kopskaita 15 līdz 74 gadu vecumā. Salīdzinoši pagājušā gada 1. ceturksnī šajā vecuma grupā bija nodarbināti 857,6 tūkstoši iedzīvotāju jeb 54,5% no iedzīvotāju kopskaita. Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 51,1% un 48,9%.
Tikai 4,2% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 7,1 tūkstoš cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti.
Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (procentos)
Savukārt darba meklētāju skaits turpina mazināties, un 1.ceturksnī darbu meklēja 12,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā (16,3% pirms gada). Tomēr ir palielinājies ilgtermiņa bezdarbnieku īpatsvars – pirms gada 54% no darba meklētājiem meklēja darbu gadu un vairāk, šī gada 1.ceturksnī tādu jau bija 57%. Turklāt aptuveni piektā daļa darba meklētāju ir ar pamatizglītību vai zemāku par to, un gada laikā šo darba meklētāju skaits nav nemaz krities pretstatā darba meklētājiem ar labāku izglītību.
„Straujš nodarbinātības kāpums ir laba ziņa mājsaimniecībām, jo ļauj tērēt vairāk. Tomēr bažas rada fakts, ka produktivitātes izaugsme pēdējā laikā ir ievērojami bremzējusies. Un bez produktivitātes izaugsmes nebūs arī pamata algu kāpumam. Bezdarba līmenis strauji tuvojas tā dabiskajam līmenim, kas palielina spiedienu celt algas. Un, ja algu kāpums atkal ilgstoši pārsniegs produktivitātes kāpumu, parādīsies arī lielāks spiediens uz patēriņa cenām un tiks apdraudēta konkurētspēja. Pašlaik šī vēl nav problēma, tomēr, ja netiks veicināta produktivitātes izaugsme un mazināts ilgtermiņa jeb strukturālais bezdarbs, tad jau tuvāko divu gadu laikā šie izaicinājumi var diezgan strauji saasināties,” jaunākos datus komentē „Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Prognozējams, ka turpmākajos ceturkšņos situācija darba tirgū uzlabosies lēnākā tempā, jo arī ekonomikas izaugsme bremzējas.
