Latvija stiprinās savu dalību ārējo robežu aģentūrā "Frontex"

Latvija nav gatava tuvākajā laikā uzņemt Ziemeļāfrikas bēgļus, tādēļ solidaritātes nolūkos nolēmusi stiprināt savu dalību ārējo robežu aģentūrā "Frontex" un Eiropas Patvēruma birojā. Tas nozīmē, ka vēl vairāki robežsargi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki dosies uz Grieķiju, un tur pildīs savus ikdienas pienākumus.
*
Pēc tam, kad Eiropā pastiprinājies imigrantu pieplūdums no Ziemeļāfrikas reģiona valstīm, uzjundījusi diskusija gan par iespējamām izmaiņām Šengenas līguma darbībā, gan par varbūtību vairākās Eiropas valstīs uzņemt no Āfrikas ieradušos bēgļus. Arī Latvijas valdība pirms rītdien Briselē gaidāmās Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes lēma par savu nostāju un secināja - Latvija nav gatava uzņemt bēgļus, jo mums nav piemērotas integrācijas programmas, kā arī nevaram piešķirt papildu finansējumu attīstības sadarbībai, tādēļ nolemts stiprināt Latvijas dalību aģentūrā "Frontex" un Eiropas patvēruma birojā.
Patlaban Itālija izsniegusi uzturēšanās un ceļošanas atļaujas aptuveni 20 tūkstošiem bēgļu, kamēr Francija īslaicīgi slēgusi robežu, lai izvairītos no lielā bēgļu pieplūduma. Latvijai konkrēta viedokļa pagaidām nav par nepieciešamību ierobežot kustības brīvību uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, taču asas debates par to vakar notika Eiropas parlamentā Strasbūrā, kur vieni deputāti aicināja slēgt robežas, citi rosināja uzņemt bēgļus savās valstīs. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuel Barozo pārliecināts, ka iedzīvotāju brīva kustība Eiropas savienības robežās ir viens no savienības pamatprincipiem- - Es vēl atceros, ka manā valstī, lai no Portugāles aizbrauktu uz Spāniju, bija jāpārvar tik daudz grūtības. Tādēļ tas tiešām ir liels civilizācijas progress, ka valstis varēja noņemt robežas un ļaut cilvēkiem brīvi kustēties. Brīva kustība ir viens no Eiropas pamatiem. Atceļot to, šī struktūra tiktu sagrauta.
Plānots, ka maija beigās Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem migrācijas, mobilitātes un drošības jomā. Šis jautājums tiks iekļauts arī Eiropadomes darba kārtībā jūnijā.