Latvija solidarizēsies ar Ukrainu un boikotēs EPPA rudens sesijas plenārsēdes

Latvijas delegācija, solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumu, nepiedalīsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rudens sesijas plenārsēdēs, taču turpinās aktīvu darbu Eiropas Padomes politiskajās grupās un komitejās, paziņojumā medijiem informēja EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

Saeimas Preses dienesta izplatītajā paziņojumā norādīts, ka EPPA kārtējā sesija norisināsies līdz 4. oktobrim Strasbūrā.

Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) delegāciju vadītāji no piecām valstīm - Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas - otrdien, 1. oktobrī, parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā vērsa uzmanību uz iedragātajām Eiropas Padomes vērtībām, “EPPA dalībvalstu vairākumam izliekoties neredzam nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, teritoriju okupācijas, Krievijas karadarbību pret tās kaimiņiem, kā arī neskaitāmos citus pārkāpumus, kurus Krievija turpina īstenot arī pēc tās balsstiesību atjaunošanas EPPA”, informēja Saeimas Preses dienests.

Paziņojumā uzsvērts, ka to parakstījušās valstis boikotēs organizācijas 70. gadadienai veltītos svinīgos pasākumus, protestējot pret Krievijas Federācijas necienīgajām prasībām un finansiālo sabotāžu, kas Eiropas Padomei licis atteikties no savām vērtībām.

EPPA ir Eiropas Padomes statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas. 

KONTEKSTS:

Nacionālā apvienība rosināja Latvijas dalību asamblejā apturēt, tomēr jautājums 26. septembrī netika iekļauts Saeimas darba kārtībā.

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jūnijā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai. Balsstiesības Krievijai tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtrauca dalību Strasbūrā notiekošajā asamblejas sesijā. Septembra sākumā pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas Saeimā pulcējās Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti. Mērķis bija lemt par visu šo valstu turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas balsstiesību atjaunošanu asamblejā. Lielbritānijas delegācija uzskatīja, ka boikots nav labākais ierocis. 

Gruzijas, Ukrainas un Latvijas parlamenta pārstāvji bija vienisprātis, ka izstāšanās no asamblejas nebūtu lietderīga un tā būtu bēgšana no problēmas. Tā vietā nepieciešams koordinēt kopīgu nostāju un pieprasīt no Krievijas konkrētu rīcību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti