Kā norāda Saeimā, vajāšana ir izplatīta vardarbīgās partnerattiecībās, arī starp bijušajiem partneriem. Šādos gadījumos vajāšana esot īpaši bīstama, jo varmākam ir ļoti daudz informācijas par upuri – ir zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta un citas lietas.
Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Tāpat līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ja noteikti vardarbīga un seksuāla rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo klātbūtnē.
Paredzēts paplašināt arī to noziegumu loku, kuros tiek noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu.
Likuma izmaiņas attiecībā uz vardarbības novēršanu izstrādātas saistībā ar tā dēvēto Stambulas konvenciju, ko Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl nav ratificējusi.
Tāpat likumprojektā iekļautas normas, kas paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos, kā arī pilnveidota tādu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, kas tiek izdarīti grupā.
Likumprojekts Saeimā vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā.
Viens no pēdējā laikā publiski izskanējušajiem vajāšanas gadījumiem noticis Ogrē, kur policija ir apcietinājusi recidīvistu, kurš ilgstoši apdraudēja kādu sievieti un viņas mazgadīgo meitu. Viņš no cietuma iznāca pirms dažiem gadiem un abas vajāja jau kopš pavasara. Kopš atgriešanās brīvībā viņš ilgstoši draudēja ne vien kaimiņiem un Valsts policijai, bet arī pašvaldības un sociālā dienesta darbiniekiem. No viņa aprūpēšanas atteikušies 11 sociālie darbinieki, kuri sūtīti palīgā, ņemot vērā vīrieša fizisko invaliditāti.
