Šogad uz dzelzceļa sliedēm bojā gājuši jau 11 cilvēki. Teju visi bija vīrieši. Nelaimes gadījumi lielākoties notikuši Rīgā un ap to.
Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tad pērn visa gada laikā letālo gadījumu skaits bija tik pat liels, bet 2020. gadā dzīve uz sliedēm aprāvās deviņiem cilvēkiem.
Taču, ja paraugās vairāku gadu garumā, tad situācija ir būtiski uzlabojusies. Uz to norādīja "Latvijas dzelzceļā" vienlaikus atzīstot, ka bojāgājušo cēloņi nav loģiski.
"Cilvēki, piemēram, guļ uz sliedēm vai pie sliedēm. Tāda ir puse vai gandrīz lielākā daļa no negadījumiem šogad. Es domāju, ka daudzi sociālajos tīklos redzēja nofilmēto, kur automašīna iebrauc braucošā vilcienā uz pārbrauktuves. Pabraucot garām citām stāvošām mašīnām un iebrauc braucošā vilcienā. Ļoti grūti to izskaidrot loģiski," atzina uzņēmuma galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.
Lai gan šogad bojāgājušo skaits ir pieaudzis, Zvaners norādīja, ka nelaimju skaits, salīdzinot ar bojāgājušajiem uz ceļiem, ugunsgrēkos un noslīkušajiem, nav liels. Bet problēma ir aktuāla.
Pozitīvas tendences vairāku gadu garumā saredz arī satiksmes eksperts Oskars Irbītis, atzīmējot, ka šogad nav cietuši bērni un pusaudži. Taču krietni ir palielinājies pašnāvnieku skaits.
Šogad tie bijuši jau pieci. Tas parādot, ka sabiedrības psiholoģiskais stāvoklis kļuvis sliktāks.
"Tas ir tiešām satraucošs rādītājs. Es pat nezinu, kā ar to varētu cīnīties. Tas nav infrastruktūras vai drošības jautājums. Tas ir cilvēku vai sabiedrības kopējais noskaņojums. Jebkurā gadījumā notiekošie procesi – inflācija, satraukums par ziemu – diemžēl nesola mums neko labu attiecībā uz šiem rādītājiem," klāstīja Irbītis.
Joprojām aktuālas ir sadursmes uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tātad cilvēki mēģina šķērsot to pie aizliedzošā signāla. Lai mazinātu problēmu, "Latvijas dzelzceļš" pērn sāka aprīkot vairākas pārbrauktuves ar īpašām kamerām, kas testa režīmā fiksē automašīnas, kas šķērso sliedes pie sarkanās gaismas. Datus drīzumā plānots sūtīt policijai. Irbītis to vērtēja atzinīgi.
"Dzelzceļa pārbrauktuve tā ir tā vieta, kur nevajadzētu riskēt, nevajadzētu provocēt ceļu satiksmes negadījumus un tām būtu jābūt ļoti drošām vietām. Šis ir viens no apstākļiem, kas to varētu uzlabot. Kaut vai bailes no šī soda. Ja uz cilvēku neiedarbojas nekādi citi loģiski argumenti, tad, iespējams, bailes no soda tomēr varētu viņus vest pie prāta."
Paralēli šim projektam "Latvijas dzelzceļš" jau daudzus gadus rīko informatīvas kampaņas. Savukārt, lai mazinātu risku, Rīgā dzelzceļa sliedes plānots iežogot.
