“Ziedot.lv” saņēmusi ziedojumus gan no iedzīvotājiem, gan no uzņēmumiem. Līdz 27.marta pusdienlaikam tie bija nepilni 6,6 miljoni eiro. Turklāt atbalsta sniegšanā Ukrainai ir arī vēl citas iniciatīvas, kurās iesaistās Latvijas iedzīvotāji, norādīja Dimanta.

Līdz šim “Ziedot.lv” no saņemtajiem ziedojumiem jau 5,9 miljonus eiro pārvērtusi palīdzībā Ukrainai un tās iedzīvotājiem. No tiem vairāk nekā četri miljoni eiro nonāks tieši Ukrainā palīdzības veidā.

Dimanta skaidroja, kā palīdzība tiek komplektēta: “Ukrainas puse ir tā, kura saka, kas ir nepieciešams. Jo ne jau mēs šeit, no malas, zinām, kas ir nepieciešams. Tad sadarbībā ar Aizsardzības un Ārlietu ministriju šie pieprasījumi tiek pārbaudīti un tiek veidoti sūtījumi uz Ukrainu.”

Ukrainas aizsardzībai jau ir sūtīti droni, taktiskās brilles, taktiskie žņaugi, specifiska medicīnas palīdzība, automašīnas, radiotelefoni, arī degviela. “Visas tās lietas, kuras īpaši vajadzīgas teritoriālām aizsardzības vienībām. Patiesībā daudzi cilvēki no birojiem ir stājušies savas valsts aizsardzībā. Un ir skaidrs – viņiem ir vajadzīgas bruņuvestes un ķiveres,” pastāstīja Dimanta.

Tāpat par ziedojumos saņemto naudu uz Ukrainu tiek sūtīta humānā palīdzība – pārtika, medikamenti, higiēnas preces. Šī palīdzība nonāk tādās Ukrainas pilsētās kā Hersonā, Harkivā.

“Skaidrs, ka mēs to nevaram pievest klāt. Tas notiek tā, ka tiek aizvests līdz robežpunktam, kur Ukrainas puse konvoju paņem pretī un attiecīgi aizved tur, kur tas ir nepieciešams,” pastāstīja Dimanta.

Ziedojumi nonāk arī pie Ukrainas cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā. Cilvēki, kas izceļojuši no karadarbības zonām bieži vien atbraukuši tikai ar vienu somu, un viņiem trūkst ļoti daudz nepieciešamo lietu.

“Ziedot.lv” vērtēja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju ziedojumi ir dāsni. “Lai arī uz pasaules daudzmiljonu ziedojumu fona seši miljoni varbūt ir piliens jūrā, bet tas ir ļoti nozīmīgs piliens. Pirmkārt, ukraiņiem ir svarīgi, ka mēs viņus atbalstām,” piebilda Dimanta.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.