Sociālajos tīklos parādījušies ieraksti, kas liek domāt, ka bērni tieši uztver to, ko dzirdējuši pieaugušo sarunās. Ieraksts ar Janas Simanovskas pieredzēto: "Manas meitas skolā mācās Krievijas pilsonis. Šobrīd ļoti pārdzīvo, baidās, ka izraidīs no Latvijas."
Tikmēr citā sarakstē apspriests gadījums, kad bērns atteicies sēdēt blakus meitenei tautības dēļ.
Naids ir posts, uzsvēra profesors Deniss Hanovs, kurš pamanījis ierakstus par šāda naida izpausmēm gan citu valstu skolās, piemēram, Vācijā, gan pie mums.
"Šādas rīcības vārdos, tekstos un paziņojumos apdraud šo saticību, kura mums ir, bet trausla, un šis ļoti trauslais sociālais audums var pārplīst," teica Hanovs.
Viņaprāt, īpaši svarīga loma ir skolotājiem skolās. Ar bērniem ir jārunā, jo viņi saklausās to, kas notiek mājās, bet ne vienmēr saprot.
Šis temats parādījies arī politiķu retorikā, un, kā skaidroja eksperts, šajā brīdī tas ir ļoti liels risks.
"Tieši šāda retorika, ko pauž nacionālie spēki, ir tā, kura var atvieglot Putina režīmam iedomāties denacifizēt Baltijas reģionu, Baltijas valstis vai konkrēti Latviju. Ir ļoti, ļoti bezatbildīgi veicināt naidu, verbālu vardarbību un kurināt naidu pret dažādām etniskām kopienām. Tagad ir laiks, lai politiķi pierādītu to, ka viņi domā par Latviju," sacīja Hanovs.
Jeļena Matjukubova daudzus gadus ir arī skolotāja un uzskata, ka šis laiks nav piemērots strīdiem savā starpā, pat apzinoties, ka ne vienmēr par visu esam bijuši vienisprātis. "Grūti runāt, jo man vistuvākie radi dzīvo Ukrainā, manas māsīcas."
Matjukubova atceras kopīgi aizvadītās vasaras gan te Latvijā, gan tur – pie radiem. "Tur mēģināju runāt ukraiņu valodā, un it kā man tas padodas, arī bija forši, neskatoties uz to, ka mana dzimtā valoda ir krievu valoda."
Katru dienu viņa sazinās ar radiem un draugiem gan vienā, gan otrā robežas pusē. Tur tauta ir vienota - kā krievi, tā ukraiņi.
"Īsto piemēru vienotai tautai parādīja mums Ukraina. Viņi šobrīd visi, neskatoties uz etnisko piederību... Pats prezidents Zeļenskis – viņš nav ukrainis pēc izcelsmes. Bet tas nav svarīgi. Ja kaut viens grib abižot, apvainot cilvēku, valodu, kultūras, etniskās piederības dēļ, tas ir bīstami, jo kaut kam tas var iemeslu dot, ka mums te rādās kaut kādi fašistu elementi," sprieda Matjukubova.
Viņas mājā dzīvo gan krievu, gan latviešu ģimenes – kopīgi aprūpē savu māju un kopā atbalsta Ukrainu.
