Iesniegumi saņemti augustā un septembrī.
Pētersone nekomentēja, kādus apstākļus Baltkrievijas pilsoņi minējuši savos iesniegumos. Tāpat viņa nekomentēja, kāda ir patvēruma lūdzēju nodarbošanās un vai viņi fiziski cietuši represijās.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījis, ka valdība šodien piešķīra 50 000 eiro Baltkrievijas represijās cietušo ārstēšanai.
Jau šobrīd Latvijas slimnīcās medicīnisko palīdzību saņēmuši seši cilvēki un "diemžēl būs vēl".
Kopumā Latvija jau izsniegusi 41 vīzu politiski vajātām personām, norāda Rinkēvičs, kurš jau 17. augustā publiski paziņoja, ka Latvija ir gatava pieņemt politiskā patvēruma meklētājus, to gan darot atbilstoši likumiem un Covid-19 situācijā noteiktajām epidemioloģiskajām drošības prasībām.
Valdība šodien piešķīra 50000 eiro Baltkrievijas represijās cietušo ārstēšanai, jau šobrīd Latvijas slimnīcās medicīnisko palīdzību saņēmuši 6 cilvēki, diemžēl būs vēl. Kopumā Latvija jau izsniegusi 41 vīzu politiski vajātām personām. Latvija turpinās atbalstīt baltkrievu tautu
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 8, 2020
Baltkrievijas aktīvistu interese par iespēju saņemt politisko patvērumu Latvijā ir mērena. Daļa no šiem cilvēkiem varētu ierasties Latvijā ārstēties un saņemt rehabilitāciju, neprasot patvērumu, iepriekš Latvijas Radio pastāstīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”).
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.