Oficiālas līdzjūtības vēstules, arī personiski zvani, e-pasti un īsziņas no valstu līderiem visā pasaulē - tā lielo solidaritāti ar Latviju pēc traģēdijas Zolitūdē raksturo Ārlietu ministrijas runasvīrs Kārlis Eihenbaums. „Šis ir ļoti skumjš moments Latvijai, bet tā solidaritāte, ko sajūtam visā plašajā pasaulē, dod mums spēku. Nāk līdzjūtības no valstu vadītājiem, karaļiem, parlamentu priekšsēdētājiem. Mūsu valsts vadītājiem ir izveidojies tik labs kontakts ar daudziem valstu vadītājiem, ka ir arī ļoti personīgas ziņas - zvani, e-pasti, īsziņas."
Līdzjūtību grāmatās ārvalstīs parakstījušies gan valstu vadītāji, gan citi iedzīvotāji. „Tas varbūt ir pats svarīgākais - neesi tu, Latvija, viena," saka Eihenbaums.
Pieminot sabrukušajā lielveikalā cietušos un bojāgājušos, sēru noskaņā svētdienu pavadīja arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Tika atcelti dažādi publiski pasākumi, karogi nolaisti pusmastā un pie vēstniecībām visas dienas garumā gūla ziedi un svecītes.
Tallinā vēstniecības līdzjūtību grāmatā parakstījies Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, bet visu dienu ļaudis pie vēstniecības nolikuši ziedus un svecītes. „Cilvēki pie vēstniecības liek sveces un ziedus. Bija pat atnesta vesela paka ar pareizticīgo baznīcas svecēm. Vakar pats kādu brīdi biju ārā pie vēstniecības, daudzi nāca klāt un izteica līdzjūtību. Šādā laikā ir ļoti grūti runāt, jo visi apzinās, ka ikviens varēja būt viņu vietā," stāsta Latvijas vēstnieks Igaunijā Juris Bone.
Savukārt Latvijas vēstniecību Viļņā pirmdien apmeklējusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. „Bija gan prezidente, gan ārlietu ministrs, gan daudzi mani kolēģi. Līdzjūtības tiek izteiktas," informē Latvijas vēstnieks Lietuvā Mārtiņš Virsis.
Zolitūdes traģēdija joprojām ir pirmā ziņa daudzos kaimiņvalstu medijos, žurnālisti veido reportāžas no Rīgas, analizē notikušo un salīdzina ar situāciju pašu mājās. Igaunijā dzīvojošie latvieši stāsta, ka televīzijā tiek vākti ziedojumi Zolitūdes traģēdijā bez vecākiem palikušo bērnu atbalstam.
