Šajā laikā partijām atļauts izvietot apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz pagājušā gada 27.decembrim ir nodeklarējuši priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumus.
Lai novērstu negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus pašvaldībās vai valsts iestādēs un citiem deputātu kandidātiem, kā arī, lai nepieļautu kāda politiskā spēka reklamēšanu par nodokļu maksātāju naudu, ir aizliegts izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijai.
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanu dienas izvietot aizliegts radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos. Tāpat aģitāciju aizliegts izvietot valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kā arī publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā.
Partijas un partiju apvienības, kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu izdevumos varēs tērēt līdz 430 221 eiro.
Savukārt viena nesaistīta persona jeb persona, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēs iztērēt 6450 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām.
Šoreiz tiks ierobežoti arī Eiropas politisko partiju izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai savā vārdā. Proti, tās šim mērķim varēs izmantot 43 022,14 eiro jeb 10% no nacionālajām partijām un to apvienībām noteiktajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
Par ierobežojumu Eiropas politiskajām partijām Latvijas parlaments lēma 2017.gadā. Tiek norādīts, ka šajā gadījumā runa ir par šo partiju pašu īstenoto kampaņu, kas ir neatkarīga no nacionālajām kampaņām.
EP vēlēšanas Latvijā notiks 25.maijā, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.
Iesniegt sarakstu EP vēlēšanām drīkst Latvijā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Sarakstā drīkst iekļaut līdz 16 deputātu kandidātiem.
Kandidātu sarakstu iesniegšana vēlēšanām notiks no 6.marta līdz 21.martam.
