Latvijā sāk ieviest meža ugunsgrēku attālinātas atklāšanas un novērošanas sistēmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijā sāk ieviest attālinātu ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu, lai ātrāk un precīzāk noteiktu degšanas vietas. Jaunā sistēma ļaus risināt arī cilvēkresursu problēmas. Pavasarī mežu ugunsgrēki kļūst īpaši aktuāli līdz ar kūlas dedzināšanu, taču patlaban Valsts meža dienestam (VMD) trūkst resursu, lai laikus nodarbinātu sezonas dežurantus ugunsnovērošanas torņos.

Valsts meža dienests šajā nedēļā sācis attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmas pilotprojektu. Pagaidām sistēma ieviesta tikai Rīgas reģionālajā virsmežniecībā un kopumā uz 12 uguns novērošanas torņiem uzstādītas novērošanas kameras, kas spēj identificēt sadūmojumu līdz pat 15 kilometru attālumā. 

Sāk ieviest attālinātu meža uzraudzības sistēmu
00:00 / 03:02
Lejuplādēt

Sistēma spēj identificēt dūmus un noteikt degšanas vietu. Nosaka arī vietas koordinātes, un informāciju saņem operatīvais dežurants vadības centrā, kur informāciju apstrādā, lai saprastu, vai tas tiešām ir ugunsgrēks vai kāds cits dūmu avots.

Patlaban 180 ugunsnovērošanas torņos visā Latvijā mežus novēro dienesta sezonas darbinieki, taču ik gadu dienestam ir grūtības piesaistīt pietiekamu dežurantu skaitu.

Sezonas dežurantu skaits Latviju svārstījās no 90 līdz 120 darbiniekiem, un nav noslēpums, ka viņu atalgojums nav diez ko augsts.

Ierobežota finansējuma dēļ VMD nevar dežurantus pieņemt tik laicīgi, cik vēlētos. Gadās, ka ugunsgrēku atklāj vēlāk, jo attiecīgajā tornī nav dežuranta.

Meža ugunsgrēki Latvijā tiek fiksēti teju līdz ar sniega nokušanu, un arī 2021. gadā bijuši pirmie ugunsgrēki. Pavasarī tie īpaši saistīti ar kūlas dedzināšanu. Pērn gan bijis mierīgāks gads, pateicoties nokrišņu daudzumam, un kopumā reģistrēti 580 meža ugunsgrēki. Savukārt 2019. gadā bijuši ap 1000 meža ugunsgrēku, izdedzinot vairāk nekā 800 hektāru meža zemes platības. Vairāk deg meži tuvāk pilsētām, kur ir arī lielāks dabas tūristu apmeklējums.

Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks atzīst, ka katrs ugunsgrēks rada arī gana lielus zaudējumus.

Vai nodegusi jaunaudze, vai pieaudzis mežs – zaudējumi rodas jebkurā gadījumā, turklāt iet bojā arī dzīvas radības.

Nodegot ik gadu mežam līdz 500 hektāru platībā, materiālie zaudējumi ir vairāki miljoni eiro, uzsvēra Muižnieks. Viņš piebilda, ka kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva attālinātu mežu novērošanu ieviesušas jau iepriekš. 

Attālinātas ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmas darbību Rīgas reģionā testēs piecus gadus un, ja tā sevi attaisnos, to plānots ieviest visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti