Panorāma

Kā ogas pārvērst zālēs?

Panorāma

Noslēdzas LMA studentu darbu tirgus

Kāpēc jāšķiro apģērbs?

Latvijā sāk apģērba un citu tekstilmateriālu atkritumu šķirošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Blakus stikla, kartona un plastmasas konteineriem jau pēc pieciem gadiem būs jāstāv arī tekstila šķirošanas konteineriem. To paredz Eiropas Savienības direktīva. Latvijā pašlaik pilotprojeka ietvaros izvietoti 20 šādi apģērba savākšanas punkti, lai izvērtētu mūsu cilvēku vēlmi šķirot tekstilu un aptuvenos savāktā materiāla apjomus.

Apģērbs, apavi, gultas veļa vai mīkstās rotaļlietas – nolietotas, taču tīras tekstila lietas ir materiāls, kas var tikt pārstrādāts un kalpot vēlreiz. "Šobrīd tiešām tā problēma ir tā, ka ļoti lielas kaudzes aiziet atkritumu poligonos vai tiek sadedzinātas un nav izmantojams pārstrādei, jo viņš ir blakus pārtikai, tas tekstils tiek sasmērēts, viņš ir slapjš, viņš nav vairs izmantojams, viņš principā ir atkritums," pauda biedrības "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

Šobrīd nevienā Latvijas politikas dokumentā nav pieminēta tekstila atkritumu šķirošana. Daļēji arī tāpēc, ka Eiropas Savienībā līdz šim par to netika domāts un runāts.

Taču tas mainīsies 2025. gadā, kad visā reģionā būs obligāti jānodrošina apģērba un citu tekstilmateriālu atpakaļsavākšana.

"Latvijas un Baltijas valstu gadījumā mums nav tādu pārstrādes rūpnīcu, kur mēs varam šobrīd šos tekstilus pārstrādāt un veidot par jauniem produktiem un jauniem materiāliem, līdz ar to šobrīd nav tāda ekonomiska pamatojuma vispār ieguldīties tajā virzienā, jo savākt jau nav liela māksla, uzlikt jaunu konteineru, kur mēs savācam šīs drēbes, kas mums vairs nav vajadzīgas, tā jau nav liela māksla, jābūt gudram plānam, kā pēc tam kaut ko no šiem materiāliem mēs veidojam," skaidro Akule.

Kopš septembra izmēģinājuma režīmā izvietoti 20 apģērba savākšanas konteineri. Tajos līdz gada beigām savāktas jau vairāk nekā 20 tonnas tekstila. "Mēs neskatāmies tikai Latvijas tirgu, mēs runājam par savākšanu Latvijā, pārstrādes tirgus tas ir globāls, tas notiek visā pasaulē, Latvijā pašlaik šādu rūpnīcu nav, bet tas ir atkarīgs no apjoma, ko savāksim un atšķirosim, iespējams, ja savāksim noteiktu apjomu, var būvēt rūpnīcu, un tie ir atkal nodokļi un darba vietas," saka AS “Latvijas Zaļais punkts” vadītājs Kaspars Zakulis.

Pagaidām nav zināms, kāds savācamā materiāla apjoms tiks iestrādāts normatīvajos aktos. Ilgtspējīgas modes eksperte saka – sākotnēji tam nevajadzētu būt pārāk augstam.

"Ja mēs ejam no 30% uz 50% un pēc tam vairāk, tas jau būtu ļoti labs sākums, bet sākumā tā sistēma ir jāiedarbina, jāiekustina, un nebūtu ļoti labi sākumā uzlikt pārāk augstus tos procentus, kas obligāti ir jāpārstrādā,  tā ka es teiktu – viena trešā daļa no tā, ko mēs savācam, nebūtu slikts sākums," tā Akule.

Eksperti atzīst – šobrīd tekstila savākšanas funkciju daļēji pilda labdarības organizācijas, kas aicina ziedot nevajadzīgo apģērbu. Taču pieredze liecina – cilvēki ir ļoti nekritiski attiecībā pret apģērbu, ko ziedo. Lielā daļā gadījumā tas diemžēl nav lietojams vai pat otrreiz pārstrādājams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti