Policija paziņojumā medijiem informēja, ka šā gada 8. novembrī Latvijas Valsts policija no Čehijas Augstākās prokuratūras Prāgā saņēma 19. oktobra Eiropas izmeklēšanas rīkojumu kriminālprocesā, kurā tiek veikta izmeklēšana par starptautisko sankciju pārkāpšanu un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Policija lēma par Čehijas izmeklēšanas rīkojuma izpildi.
No iesniegtā rīkojuma materiāliem izriet, ka Čehijas tiesībaizsardzības iestādes – Nacionālā centrālā organizētās noziedzības apkarošanas biroja – izmeklēšanā atrodas kriminālprocess par starptautisko sankciju iespējamu pārkāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Minēto noziedzīgo nodarījumu, iespējams, izdarījis kāds Krievijas pilsonis, kurš uzturas Čehijā, un citas personas, kuras vismaz no 2015. gada marta līdz pat šim brīdim, veicot banku operācijas no dažādām vietām Čehijā, apzināti pārkāpušas Eiropas Savienības starptautiskās sankcijas, kas ir noteiktas ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu programmas "Ukraina" ietvaros.
Proti, ir aizdomas, ka, veicot banku operācijas Arkādija Rotenberga, pret kuru ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kontrolētu uzņēmumu vārdā, minētās personas pārskaitījušas viņam līdzekļus uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī uz citām valstīm.
"Noziedzīgā darbība izpaudās tādi, ka, pārkāpjot sankcijas, tika veiktas prettiesiskas operācijas un naudas pārskaitījumi no aizdomās turēto personu kontrolētiem kontiem un uzņēmumu kontiem uz ES dalībvalstīm un trešajām valstīm," LTV skaidroja Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldes pārstāve Olga Trocka.
Tajā skaitā šīs personas tiek turētas aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas par ienākumiem no uzņēmējdarbības, darījumiem ar nekustamo īpašumu un citiem peļņas gūšanas veidiem. Šīs nelikumīgās darbības izdarītas uzņēmumos, kas, cita starpā, dibināti Britu Virdžīnu salu teritorijā.
Veicot Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi, 8. decembrī Valsts policija, tostarp Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, piedaloties arī Čehijas tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem, veica piecas kratīšanas Latvijā ar noziedzīgo nodarījumu saistīto personu dzīvesvietās, kā arī bankā.
Policija norādīja, ka bankas pārstāvji sadarbojās ar policiju un sniedza atbalstu kratīšanas laikā.
Spriežot pēc policijas izplatītā video, tā ir banka “Industra”.
Tika atrasta un izņemta dokumentācija elektroniskā un papīra formātā, kā arī vairāki datu nesēji, kuri, iespējams, satur izmeklēšanai svarīgu informāciju un tiks izmantoti kā pierādījumi Čehijas izmeklējamā kriminālprocesa ietvaros.
Lietā iesaistītas vairāk nekā pieci Latvijas valstpiederīgie.
Pagaidām gan aizturēto nav un arī nekāds procesuālais statuss šajā lietā nevienam nav piemērots.
Banka “Industra” nākamajā dienā pēc kratīšanas paziņojumā medijiem vēstīja, ka izmeklēšana ir saistīta ar vēsturiskiem notikumiem pirms finanšu nozares un pašas bankas transformācijas. Tā netiekot saistīta ar bankas šā brīža darbību, esošajiem akcionāriem vai vadību. Bankā uzsvēra, ka persona, par kuras darbībām interesējās Valsts policija, darījumus bankā nav veikusi kopš 2018.gada, kā arī nav tikusi pakļauta sankcijām.
KONTEKSTS:
Arkādijs Rotenbergs ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks kopš bērnu dienām. Miljardierim kopā ar brāli Borisu pieder “SMP banka” un Krievijas lielākā gāzes un naftas cauruļvadu būvkompānija “Strojgazmontaž”, kas cēla arī tiltu starp Krieviju un okupēto Krimu. Par to Rotenbergs no Putina saņēma Darba varoņa ordeni.
Pēc Krimas aneksijas ASV nekavējoties iekļāva brāļus Rotenbergus sankciju sarakstā. Tādēļ viņiem piederošā “SMP banka” pārdeva savas akcijas Latvijas bankā, kas tagad zināma ar nosaukumu “Industra”. Eiropas Savienības (ES) sankciju listē Rotenbergs iekļuva dažus gadus vēlāk.
2019. gadā VDD sāka divus kriminālprocesus par iespējamu ES sankciju pārkāpumu. Uzmanība piesaistīta trīs ārvalstu kompānijām. LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka divas no tām bija “ABLV bankas” klientes, trešā – “Industra” bankas kliente. Drošības dienestam bija aizdomas, ka konti izmantoti Rotenberga interesēs. Viņš pats kompāniju reģistros nav rādījies, bet tajās bijuši ar viņu saistīti cilvēki.
Pārskaitījumi bija aizdomīgi, tādēļ pēc VDD lūguma tiesas piekrita naudu – aptuveni četrus miljonus eiro – konfiscēt kā noziedzīgi iegūtu.
