Paredzēts, ka dienests no 2023. gada būs brīvprātīgs, kam sekos pārejas periods uz obligātu dienestu.
AM medijiem sniegtā informācija liecina, ka aizsardzības dienestu pakāpeniski ieviesīs piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Sagaidāms, ka dienestā iesaukums notiks divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. AM izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Taču, ja persona 18 gadu vecumā vēl mācās vidusskolā vai profesionālajā izglītības iestādē, tad personu dienestā iesauks pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Savukārt sievietes 18 līdz 27 gadu vecumā Valsts aizsardzības dienestā varēs pieteikties brīvprātīgi, iecerējusi AM.
AM piedāvājums paredz, ka būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem:
- Valsts aizsardzības dienests;
- Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā);
- vada komandiera kurss augstskolā;
- alternatīvais dienests.
AM piedāvājums arī paredz, ka dienests ilgs 11 mēnešus un katram pienākas kopumā viens mēnesis brīva laika.
Rosinātais dienests ietver kareivja pamatapmācības kursu 3 mēnešu garumā, militārās specialitātes apmācību trīs mēnešu garumā un dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā piecus mēnešus.
Tāpat tiek piedāvāts dienests piecas dienas nedēļā ar iespēju brīvdienas pavadīt mājās. Vienlaikus plānots alternatīvais dienests, kas paredz darbu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministrijas iestādēs.
Plānots, ka dienestā uzņemtu tikai Latvijas pilsoņus un personām arī būtu jāatbilst veselības prasībām, kas ir analogas Zemessardzes noteiktajām.
Piedāvājums arī paredz, ka dienestā apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās, kā arī pieejamību sporta infrastruktūrai.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā,
un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā.
AM izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000 pilsoņu apmērā, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības pilsoņu apmērā.
Tāpat AM plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Priekšlikums ticis pārrunāts ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Es uzskatu, ka tas ir labs piedāvājums, jo mums ir jāpalielina mūsu aizsardzības spējas sakarā ar starptautisko situāciju. Blakus tam palielināsies arī mūsu sabiedroto klātbūtne. Un tas viss nodrošinās Latvijas drošību atbilstoši situācijai, agresīvajai Krievijai. Es atbalstu šo priekšlikumu," komentēja prezidents.
Pabriks sacīja, ka ar profesionālo dienestu un Zemessardzi vairs nepietiek, lai aizsargātu Latviju un atturētu Krieviju. "Mēs gribam veidot jaunu sociālu kontraktu starp pilsoni no vienas puses un Latvijas valsti un nāciju no otras. Jo ir labi runāt par tiesībām, ir labi teikt, ka mums pienākas brīvības gan viss tas, ko Latvija nodrošina, bet pašlaik mēs esam apstākļos, kur, iespējams, mūsu kaimiņi varētu šīs brīvības apdraudēt. Ja mēs gribam, lai šīs brīvības turpinātu attiekties uz mums, mums ir arī jādod kaut kas pretī," pamatoja ministrs.
Dienesta ieviešanas sākumposmā, pirmajos divos gados, iztiks ar esošajiem valsts budžeta resursiem, taču procesa vidū varētu būt vajadzīgi papildu 120 miljoni eiro, norādīja Pabriks. Ministrija aicinās valdību un Saeimu atbalstīt šo plānu.
