Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpina pieaugt visā Eiropas reģionā, it īpaši ziemeļu un austrumu apgabala valstīs. Par plaši izplatītu gripas aktivitāti un/vai vidēju vai augstu gripas intensitāti ziņoja Albānija, Kazahstāna, Kosova, Norvēģija, Krievijas Federācija un Zviedrija. Galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi, no kuriem dominējošs ir A/H3 gripas vīrusa apakštips. Čehija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ziņoja par stacionētajiem pacientiem intensīvās terapijas nodaļās, kuriem konstatēta A tipa gripa.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Pagājušajā nedēļā reģistrēti 946,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (51. nedēļā - 1112,7), kad pacienti vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpceļu infekciju gadījumā. Visaugstākā intensitāte novērota bērniem vecuma grupā līdz 14 gadiem. Augstākā saslimstība ar elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā, Gulbenē un Rēzeknē. Pagājušajā nedēļā 12 pacientiem bijusi nepieciešama pneimonijas ārstēšana. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem vecuma grupā 0–4 gadi.
SPKC norādīja, ka vēl joprojām var vakcinēties pret gripu. Sākoties lielākam gripas pacēlumam, organismam jau būs izstrādājusies aizsardzība (pēc 10 dienām).
Iepriekšējo gadu tendences rāda, ka saslimstības ar gripu pacēlums sākas janvāra vidū un ilgst līdz martam, pēc tam pakāpeniski samazinoties. Gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19. Ja cilvēkam ir nepieciešama primārā vakcinācija vai balstvakcinācija pret Covid-19, nav nepieciešams plānot intervālu starp abām vakcīnām, uzsvēra SPKC.
Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta iedzīvotāji, kas pieder noteiktām riska grupām:
- ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;
- seniori vecumā no 65 gadiem, pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām (plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju u.c.);
- sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti;
- bērni līdz 2 gadu vecumam;
- grūtnieces;
- Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji;
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm - policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji;
- vispārējās izglītības iestāžu pedagogi;
- ieslodzītie un ieslodzījumu vietās nodarbinātie, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem.
