Kamēr lielākajā daļā ES valstu heroīnu un opiātus jau sauc par “vecajām” narkotikām, kas popularitāti zaudē, Latvijā smagās intravenozās narkotikas turpina savu uzvaras gājienu.
"Mums Latvijā ir 18 punkti, kur maina šļirces. Latvija profilakses ziņā nav izcila, taču šļircu maiņa mums notiek pietiekošā līmenī. Ja negrib inficēties, var iedzert metadonu ārsta uzraudzību, perspektīvā atsakoties no narkotiku lietošanas," norāda Slimību profilakses un kontroles uzraudzības centra direktore Inga Šmate.
Izplatītākas par heroīnu Latvijā ir stimulējošās vielas, kuru vidū vispopulārākās gan Latvijā, gan ES ir amfetamīns un ekstazī. Stimulantus apsteidz no kaņepēm radītās apreibinošās vielas. Eiropā kaņepes dūmu plaušās ievilkuši 77 miljoni cilvēku. Vislielākā cieņā kaņepes un citas narkotikas ir jaunu vīriešu vidū. Savukārt kokaīns lietotāju vidū joprojām uzskatīta par prestižu narkotika, kas apliecina lietotāja sociālo statusu. Visvairāk kokaīna lietotāju Dānijā, Īrijā, Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē.
"Latvijā kokaīns nav tik pieejams tik lielos daudzumos kā rietumeiropas valstīs, kaņepju lietošanas ziņā esam vidējā līmenī. Heroīna jomā var teikt, ka Eiropā samazinās heroīna lietotāju skaits," skaidro Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra pārstāve Ilze Jēkabsone.
Kamēr cīņa ar sen zināmajām narkotikām norit veiksmīgi un, raugoties uz ES kopumā, var runāt par HIV izplatības, kaņepes un opiātu pieprasījuma samazināšanos vai vismaz statistisko rādītāju stabilitāti, aizvien straujāk izplatās jaunās narkotikas.
Pagājušajā gadā atklātas 70 jaunas narkotiskās vielas. Latvijā pirmo reizi atklātas kopumā septiņas jaunas psihoaktīvas vielas. Šogad sperts nozīmīgs solis jauno narkotisko vielu apkarošanā. Junā ģenēriskā sistēma, ļauj aizliegt jebkādas vielas, kas radītas uz psihoaktīvo vielu populārāko ķīmisko grupu pamatformulas.
Jau izskatīšanas pēdējā sēdē atbildēju uz jautājumiem - vai tagad tiks apkarotas visas jaunās narkotikas - es atbildēju, ka pilnīgi noteikti nē. Bet ir labs princips ieviests," norāda iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis.
Narkotisko vielu ražošana salīdzinoši ar Rietumeiropas valstīm Latvijā ir niecīga, jo nav ekonomiski izdevīga. Toties narkotiku ražotājiem un tirgotājiem Baltijas valstis vienmēr intersējušas kā tranzītvalstis.
Kopumā Latvijā varētu būt ap 13 tūkstošiem cilvēku, kuri savu ikdienu bez narkotikām vairs nespēj iedomāties. Bet pagājušajā gadā no narkotiku pārdožēšanas miruši 20 cilvēki. Statistika šajā jomā nekad nebūs precīza, saka eksperti. Nav zināms cik pašnāvības izdarītas, vai cik daudz negadījumu notikuši narkotisko vielu reibumā. Tāpat par daudzu cilvēku atkarību nenojauš pat viņu tuvinieki.
Kopumā Eiropā nelegālās narkotikas pamēģinājuši 85 miljoni cilvēku, tā ir ceturtā daļa pieaugušo.
