Šādu iespējamo palīdzības veidu Ukrainas iedzīvotajiem rosinājusi Veselības ministrija un konkrētu plānu paredzēts skatīt valdības sēdē otrdien. 

Plešs stāstīja, ka humānā palīdzība 1,7 miljonu eiro apmērā paredzēta karā Ukrainā cietušo civiliedzīvotāju un militārpersonu veselības aprūpei. Ar līdzekļiem plānots nodrošināt gan cietušo transportēšanu no Ukrainas uz Latviju, gan ievainoto cilvēku ārstēšanu Latvijā. 

“Nodrošināt šo aprūpi, tas vistiešākajā mērā ir svarīgi, lai mazinātu tās sekas un rētas, kuras Krievijas nežēlīgais režīms ir atstājis daudzu cilvēku un ģimeņu dzīvē,” pauda Plešs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.