“Ja mēs runājam par tālāko attīstību, citas izvēles Rietumbalkāniem faktiski nav. It īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē. Mums ir bijuši citi piedāvājumi, taču tie netika izskatīti, jo mēs atbalstām eiroatlantiskās vērtības. Mēs esam priecīgi, ka arī mūsu Baltijas draugi līdzīgi skatās uz šiem jautājumiem un mēs varam rēķināties ar tiešām visaptverošu atbalstu no Latvijas mūsu ceļā uz Eiropas Savienību,” sacīja Džukanovičs.
Levits uzsvēra, ka Latvija līdz šim atbalstīja un turpinās atbalstīt Melnkalnes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), informēja prezidenta kancelejā. "Tā ir mūsu ilgstoša politika attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Mēs uzskatām, ka tas ir Eiropas un šo valstu interesēs, protams, arī Melnkalnes interesēs, ka pēc zināma pārejas perioda, kad attiecīgā valsts sagatavojas pievienoties ES, tā arī to izdara. Melnkalne attiecībā uz ES ir izrādījusi lielu progresu, un mēs ceram, ka tas noslēgsies iespējami drīz ar Melnkalnes uzņemšanu Eiropas Savienībā," norādīja Levits.
Abas puses diskutēja arī par to, ka Latvija var sniegt tehnisku palīdzību pievienošanās sarunās, veicinot Melnkalnes kā tiesiskas valsts nostiprināšanos, jo Latvijai ir pieredze palīdzības sniegšanā valstīm, kas atrodas pārejas periodā.
Līdz ar izstāšanos no savienības ar Serbiju Melnkalne sākusi aktīvu eiroatlantiskās integrācijas ceļu, piedzīvojot arī vairākus satricinājumus. Pirms pievienošanās NATO 2017. gadā valstī notika apvērsuma mēģinājums. Saistībā ar to pērn tika notiesāti vairāki Melnkalnes opozīcijas politiķi un aizmuguriski piespriests sods arī diviem Krievijas militārā izlūkošanas dienesta virsniekiem. Tikmēr ceļā uz Eiropas Savienību Melnkalnei 2010. gadā tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Eiropas Savienības vadošās amatpersonas izteikušās, ka, atrisinot līdzšinējās problēmas, kas lielākoties saistītas ar cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu, Melnkalne varētu pievienoties Eiropas Savienībai 2025. gadā.