Līdz pat ceturtdaļai no visa Eiropas Savienības budžeta nākamajiem septiņiem gadiem būtu jābūt veltītai cīņai ar klimata pārmaiņām. Tādu aicinājumu pirms Eiropas Savienības valstu līderu tikšanās Rumānijas pilsētā Sibiu parakstīja astoņu valstu politiķi. Un jau sanāksmes rītā šai iniciatīvai pievienojās arī Latvijas premjers Kariņš.
“Tātad mēs varam darīt kaut ko labu sev, mazbērniem, cilvēcei kā tādai, vienlaikus attīstot tautsaimniecību. Es tagad esmu mūsu valsti no tādas malā stāvētājas ielicis centrā, notikumos, runājot ar pārējiem, kā mums būtu šī politika gudri jāveido, lai mums arī būtu labums no tā,” sacīja Kariņš. Viņš uzstāj, ka gudra cīņa ar klimata pārmaiņām var nest ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai, jo mēs varam būt valsts, kas ražo zaļās tehnoloģijas. Kariņš apgalvoja, ka vēlmi aktīvāk strādāt šajā jomā atbalsta visi koalīcijas partneri un par to esot vairākkārt runāts valdībā.
Premjera soli publiski ir apsveicis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Savu prieku par Latvijas pievienošanos valstu grupai, kas iestājas par aktīvāku cīņu ar klimata pārmaiņām, Sibiu samita noslēgumā ir izteicis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
“Esmu ļoti gandarīts, ka tagad jau deviņas valstis ir pievienojušās mūsu iniciatīvai klimata pārmaiņu jomā. Viens no tās galvenajiem mērķiem ir panākt nulli emisiju 2050. gadā. Tāpat mēs īpaši atbalstām investīcijas, kas palīdz veikt pārēju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Tādēļ es jau esmu ierosinājis izveidot Eiropas Klimata banku, kas varētu ar to nodarboties,” stāstīja Makrons.
Līdz ar Latviju un Franciju minēto dokumentu parakstīja arī Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Zviedrija. Tomēr tādi smagsvari kā Vācija pagaidām nesteidz pievienoties. Arī Polija uzskata, ka papildu prasības cīņai ar klimata pārmaiņām var kaitēt tās ekonomikai. Tas var apgrūtināt šo ambīciju īstenošanu dzīvē, jo vienošanās par daudzgadu budžetu un klimata mērķiem būs jāpanāk visām bloka dalībvalstīm.
Daļēji Eiropas līderu vēlme darīt vairāk cīņai ar klimata pārmaiņām ir saistīta ar jauniešu protestiem, kas jau ilgstoši turpinās vairākās valstīs. Arī nesenās aktīvistu sarīkotās akcijas Londonā ir likušas pievērst šim jautājumam pastiprinātu uzmanību.
