Nacisma sagrāvei un Otrā pasaules kara beigām veltītie piemiņas pasākumi šodien notiek visā Latvijā. Tos ievadīja pasākums Salaspils memoriālā, kur godināt Otrā pasaules kara upurus bija ieradies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), diplomātiskā korpusa, Latvijas ebreju kopienas un kristīgo konfesiju pārstāvji, kā arī daudzi iedzīvotāji.
Uzrunājot klātesošos pēc ziedu nolikšanas, Salaspils mērs Raimonds Čudars īpaši atzīmēja, ka tikai tagad, 70 gadus pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas, Latvijas vēsturniekiem izdevies radīt objektīvu, ne propagandas nolūkiem piemērotu skatījumu uz Salaspils nometnē notikušo.
„Tikai tagad vēsturniekiem ir bijusi iespēja radīt objektīvu stāstu par tā laika notikumiem šeit, Salaspilī. Šajā vietā, kur atradās vācu nacistu ierīkota nometne, nometne, kurā bija ieslodzīti gan latviešu patrioti, gan padomju režīma aktīvisti, latviešu un igauņu vācu armijā iesauktie kareivji, lietuviešu militārpersonas, Latgales un Baltkrievijas ciemu iedzīvotāji, pieaugušie un bērni. Daudzi šajā ciešanu vietā zaudēja dzīvības," sacīja Čudars.
Tam, ka Salaspils nometnē nacisti ieslodzījuši arī cilvēkus, kas bijuši nenoliedzami Latvijas patrioti, savā uzrunā uzmanību pievērsa arī Kučinskis. „Salaspils nometnes gūstekņi bija arī Latvijas Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Nometnē bija ieslodzīts arī Latvijas Centrālās padomes loceklis Konstantīns Čakste. Nometnē par disciplīnas pārkāpumiem bija ieslodzīti arī latviešu leģionāri, kā arī citi, kas pretojās vācu okupācijas varai - kā ārsts un literāts Miervaldis Birze," teica Kučinskis.
Premjerministrs, uzrunājot piemiņas brīdī klātesošos, arīdzan uzsvēra, ka Latvijai un vairākām citām Eiropas valstīm nacistiskās Vācijas sagrāve Otrajā pasaules karā diemžēl nenesa brīvību. Tās to atguva vien 20. gadsimta 90. gados, kad sabruka Padomju Savienība.
„Šajā datumā daudzās pasaules valstīs sākās jauna un labāka dzīve, bet Latvijā vienu okupāciju nomainīja cita – padomju okupācija, kas nebija ne par mata tiesu humānāka par iepriekšējo. Jaunie varmākas brutāli apspieda jebkuru brīvības izpausmi. Pat pateikts vārds varēja cilvēku iznīcināt," atgādināja Kučinskis.
Sanākušo vidū sastopama Lidija Gūtmane. Viņa ir viena no izdzīvojušajiem Salaspils bērniem. "Tas kaut kādu rētu uzplēš. Kāpēc tam visam vajadzēja notikt? Kāpēc cilvēki nevar mierā dzīvot? Un cieš nevainīgi cilvēki! To es aizvien nevaru saprast" saka Gūtmane.
Pēc Salaspils pavadītā laika Lidija māti vairs nesatika. To, kā viņa izskatījusies, viņa uzzināja tikai 2014.gadā pie radiem Baltkrievijā. Pēc oficiālās ceremonijas Lidija ar ziedu pušķīti un rotaļu lācīti dodas memoriāla tālākā gala virzienā – tur, kur reiz atradās bērnu barakas.
Otrā pasaules kara beigu piemiņas pasākumi svētdien notika arī Rīgas Brāļu kapos. Otrā Pasaules karā kritušo piemiņas pasākumi svētdien notiek arī Rēzeknē, Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās, savukārt Lestenē svētdien iesvētītas pagājušajā mēnesī pārapbedīto latviešu leģionāru atdusas vietas.
Līdz ar prezidentu Raimondu Vējoni Brāļu kapos kritušos biedrus pieminēja abu pušu karavīri. Starp viņiem - Aloizs Lukša. Viņš kara beigas sagaidījis hospitālī Krievijā, kur nonāca pēc ievainojuma Kurzemes katlā. "Pret leģionāriem man naids nav. Kad leģionāru saiets bija, viņi mani pievāca. Prasīja – "Vai var paspiest roku?" Kāpēc nē? Viņš tāds pats, kā es. Vara iesauca, ne jau kas cits," saka Lukša.
Rīgas Domā notiek upuru piemiņai veltīts ekumēniskais dievkalpojums. Te var satikt Georgu Maiznieku, kara beigās viņam bija 16 gadu. Leģiona rindās karoja Georga tēvs, bet pats Georgs savulaik Rīgā organizējis gan barikādes, gan piedalījies atjaunotās Latvijas Drošības dienesta veidošanā. "Vajag darīt visu, lai jauniešos audzinātu to, ka viņi būtu gatavi aizstāvēt mūsu neatkarību, mūsu valsti. Mēs jau nevienam netaisāmies uzbrukt. Draudi nāk no citurienes," atgādina Maiznieks.
