Atmiņas par traģēdijām mijas ar uztraukumu par karu Ukrainā
Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Šķirotavas stacijā atzina, ka šajā gadā atmiņas par dzimtā piedzīvotajām deportācijas traģēdijām mijas ar bēdām un uztraukumu par Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā.
Kāds vīrietis uzsvēra, ka šodien ļoti pārdzīvo par notikumiem Ukrainā. Viņš sacīja: "Tas pats ienaidnieks faktiski arī ir, kas bija 1949. gadā."
Piemiņas pasākumi notiek vairākās pilsētās
Vairāki piemiņas pasākumi noritēs galvaspilsētā, piemēram, noliks ziedus pie dzelzceļa stacijas "Šķirotava." Savukārt Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" skanēs koncerti. Komunistiskā genocīda upurus pieminēs arī Rēzeknē, kur Jēzus Sirds katedrālē notiks dievkalpojums, savukārt Latgales vēstniecībā ''Gors'' notiks Rēzeknes Tautas teātra izrāde "Sibīrijas haiku". Ventspilī esošajā Tilta dārzā norisināsies muzikāls priekšnesums. Savukārt Skrundā pie deportāciju piemiņas vagona uzstāsies vīru vokālais ansamblis. Piemiņas pasākumi noritēs arī citviet.
Vēsturnieks Juris Ciganovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja, ka 1949. gada 25. marta deportāciju viens no mērķiem bija salauzt nacionālo pretestību PSRS okupētajā Latvijā. Tobrīd kolhozos stājās kūtri, mežā joprojām darbojās mežabrāļu nacionālo partizānu kustība. "Deportācijas akcijas galvenais mērķis bija tieši veicināt vecās kārtības salaušanu un pilnīgu iznīdēšanu, pārejot uz padomizāciju. Galvenais – padarīt padomizācijas procesu neatgriezenisku."
KONTEKSTS:
Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, vienā dienā – 1949. gada 25. martā – no Latvijas tika izsūtīti ap 42 000 cilvēku – aizturēti, iesēdināti lopu pārvadāšanai domātos vagonos un nosūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem PSRS rūpīgi plānotās operācijas "Krasta banga" ietvaros.
Operācija "Krasta banga" rūpīgi gatavota no 1949. gada sākuma – organizējot bruņoto spēku, autotransportu un dzelzceļa transportu, izveidojot izsūtāmo personu sarakstus, kā arī nosakot vietas, uz kurām izsūtāmie tiks pārvietoti. Tika noorganizētas 3005 operatīvās grupas, kurās bija vairāk kā 14 000 militārpersonas un iekšlietu darbinieki, un katrai grupai bija jānogādā uz sagatavotajiem vilcieniem 3-4 ģimenes. Pirmais dzelzceļa vagonu sastāvs uz Sibīriju tika nosūtīts no Ropažiem 25. marta pēcpusdienā, pēdējais papildešelons – 30. marta rītā.
Iepriekš 1941. gada 14. jūnijā vienā dienā tika deportēti ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju.
