Nepilnos trīs gados, kopš Latvijā darbojas pašatteikušos personu reģistrs, brīvprātīgi sev lieguši piekļuvi azartspēlēm un izlozēm vairāk nekā 37 tūkstoši cilvēku. Minimālais lieguma termiņš ir gads, un 13 tūkstošiem cilvēku tas ir beidzies. Tas nozīmē, ka kopumā šobrīd reģistrā aktīvs liegums ir 24 tūkstošiem cilvēku. Lielākoties reģistrējas vīrieši – teju 97%. Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne norādīja, ka reģistrs strādā labi un šis līmenis jātur arī turpmāk.
"Uzskatu, ka tas ir labs rādītājs un cilvēki izmanto šo doto iespēju," sacīja Birne. Viņa gan akcentēja, ka Latvijā azartspēļu atkarības risks aizvien ir ļoti augsts. Pirms trīs gadiem Veselības ministrijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 6% jeb 79 tūkstošiem cilvēku ir azartspēļu atkarības risks, bet 16 tūkstošiem ir atkarība smagā pakāpē.
Lai gan nav veikta uzskaite, cik daudz Latvijas iedzīvotāju spēlē azartspēles, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka pētījums ļauj izdarīt secinājumus.
"Piemēram, Latvijā nav arī smēķētāju reģistrs, un tāds droši vien nekad arī nebūs, bet tāpēc tiek veikti nacionāli reprezentatīvie pētījumi. Mēs zinām, ka apmēram trešā daļa Latvijas iedzīvotāju smēķē. Es tikko paskatījos iepriekšējā, 2019. gada pētījumā, kurā secināts, ka puse Latvijas iedzīvotāju kaut reizi ir spēlējuši azartspēles. Un reizi mēnesī spēlējuši, kas jau ir regulārie spēlētāji, 12,5% no pieaugušajiem. Apmēram skaitļus mēs zinām," stāstīja Ķīvīte-Urtāne.
Pašatteikušos personu reģistru pētniece dēvē par glābšanas riņķi, tomēr ar to vien nav gana.
"Reģistrs nevar būt vienīgā aktivitāte. Vienmēr ir nepieciešams pasākumu komplekss. Zinātniskajā literatūrā ir veseli četri šie pasākuma kompleksi. Neviena no tām metodēm nav perfekta, un arī reģistrs mūs neglābs, bet tā ir laba, bieza Šveices siera šķēle, kurai ir caurumi. Bet tās ir jāliek viena uz otru, papildus visam tam, kas jau Latvijā tiek darīts," skaidroja Ķīvīte-Urtāne.
Ekspertu diskusijas laikā otrdien izskanēja vairāki priekšlikumi, kā uzlabot reģistru. Piemēram, azartspēļu rīkotāja SIA "William Hill Latvia" valdes loceklis Kaspars Rāzna rosināja, ka Latvijā būtu lietderīgi apsvērt saīsinātu pašatteikšanās minimālo laika periodu, iespējams, piedāvājot dažādus termiņus. Pašlaik minimālais termiņš ir gads.
"Man šķiet, ka šis gandrīz jau pieņemtais lēmums par 21 gadu kā minimālo vecumu arī palīdzēs, jo atkarība ir process, kas nenotiek uzreiz, tā attīstās. Jaunieši ir ievainojams segments. Izslēdzot to no spēles, mēs panākam, ka nākotnē no šiem cilvēkiem būs mazāk tādu, kas nonāks līdz reģistram," norādīja Rāzna.
Tāpat pie veicamajiem darbiem ir Baltijas kopējā pašatteikušos personu reģistra izveide.
Birne pastāstīja: "Konceptuāli ir atbalsts gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Tas vēl ir ekspertu līmenī. Vēl jāpanāk politiska vienošanās visu trīs valstu Finanšu ministriem. Latvijas puse ir piedāvājusi tehnisko risinājumu, kā to varētu izdarīt." Visās trīs Baltijas valstīs šāds reģistrs darbojas, bet katrā no tām ir savi tehniskie risinājumi un nosacījumi.
