Prokuratūras pārstāvis Arvīds Kalniņš pieļauj, ka noziegumu skaits turpmākajos gados varētu pieaugt. Viņš domā, ka to ietekmētu kriminālprocesi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Aizkraukles bankā.
Savukārt kopš 2011. gada samazinājies kopējais izdarīto slepkavību skaits. Šogad līdz 21. septembrim nogalināti 54 cilvēki, no kuriem viena bijusi pasūtījuma slepkavība, divas saistītas ar laupīšanu, taču visas pārējās – sadzīves slepkavības.
Lai ilgtermiņa samazinātu noziegumu skaitu, ir jādomā par preventīvajiem pasākumiem, taču policijai trūkst tam laika, sacīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics:
"Tieši ar profilaktisko darbu iecirkņa inspektoram vidēji valstī ir aptuveni 10% darba laika, ko viņš var veltīt. 10% nozīmē, ka kādam ir 0 un citam ir 20. Ja jūs apsekotu iecirkņus Rīgā un pajautātu, vai iecirkņa inspektoram Rīgā, kaut vai Centra, Latgales, vai kādā citā iecirknī, ir laiks iziet savā teritorijā, tikties ar iedzīvotājiem un apsekot riska vietas… Tas prasa vienkārši daudz laika. Viņiem tāda nav."
Rinkevics uzskata, ka ir nepieciešams policijas iecirkņu līmenī veidot atsevišķu prevencijas inspektora amatu, kuram šie pasākumi būtu pamatdarbs.
Svarīgi, ka iedzīvotāji kolektīvā veidā spētu sevi pasargāt. Daudzās valstīs ir tā sauktās kaimiņdrošības programmas, kad iedzīvotāji savā vidē viens otru sargā. Tas ietaupa policijas resursus, pastāstīja Rinkevics.
"Lietuvieši jau vismaz gadus 15 ļoti aktīvi ieviesa tieši šīs apkaimes drošības programmas. Un to iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības spējas ir krietni augstākā līmenī nekā Latvijā. Tas prasa daudz laika, daudz gadu, bet to ir iespējams izdarīt, un lietuvieši šajā ziņā ir pietiekami labs piemērs," norādīja policijas pārstāvis.
Tāpat savlaicīgi jāizvairās no jebkādām riska situācijām. Secināts, ka ir nepieciešams pastiprināt videonovērošanu gan privātmājām, gan pašvaldībām kopumā. Arī nesenajā advokāta Pāvela Rebenoka aplaupīšanā un slepkavībā videonovērošanas kameras būtu palīdzējušas izmeklēšanā, norādīja policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.
"Konkrētajā gadījumā nebija tiešām šī māja aprīkota ar videonovērošanas sistēmu. Tas viss krīt ļaundariem acīs, un arī pārējai sabiedrībai ir jāsaprot, ka par savu īpašumu un par savu drošību ir jārūpējas," sacīja Ruks.
Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.
Savukārt Datu valsts inspekcijas pārstāve Jekaterina Macuka uzsvēra, ka uzmanīgi jāvērtē pastiprināta videonovērošana demokrātiskā valstī.
Vēl Ruks norādīja, ka nozīmīga loma policijas darba efektivitātes uzlabošanā ir kapacitātes celšanai – gan materiāltehniskajai, gan cilvēkresursu. Tāpat viņš atzīmēja, ka nozīmīgs ir policistu sagatavošanas jautājums.
Ruks iesaka rūpīgi pārskatīt, kā apmāca izmeklētājus, operatīvos darbiniekus. Šī brīža policistu sagatavošana to neveicina. Nepieciešams lemt par operatīvo darbinieku mācību iestādes atjaunošanu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) tam piekrita.
"Īstenībā ir nepieciešams atjaunot specializēto mācību iestādi policijai. Bet tie ir tiešām politiski jautājumi, pie kuriem mēs nonāksim," sacīja politiķis.
Pie šiem un citiem efektivitātes uzlabojumiem būs jāstrādā jaunajam Valsts policijas priekšniekam. Uz šo amatu kandidē: trīs policijas virsnieki – Normunds Grūbis, Andrejs Grišins un Juris Šulte.
