Lai gan pērn Latvijā noziedzīgo nodarījumu skaits, salīdzinot ar 2013.gadu ir pieaudzis vien par 1,9%, šī situācija uzskatāma par samērīgu, jo iepriekšējos gados noziedzība mazinājusies. Visaugstākais noziedzības līmenis bijis Rīgas reģionā.
Tiesa, neiztiek arī bez satraucošām tendencēm. Viens no piemēriem ir dzimumnoziegumu skaita pieaugums, piemēram, izvarošanu skaits pēdējo gadu laikā audzis par 50%. Lai atklātu šādus noziegumus, īpaši svarīga ir kvalitatīva ekspertīze un izmeklētāju darbs.
Tikpat svarīgi tas ir arī finanšu noziegumos, kuru daudzums pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, pieaudzis vairāk nekā divas reizes. „Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija ir izsludinājusi cīņu pret ēnu ekonomiku, būtu vēlams lai šīs padomes darbs neaprobežotos ar plakāta drukāšanu, jo bez ieguldījuma rezultāti nebūs. Neceriet, ka būs uzlabojums. Shēmas kļūst aizvien rūpīgāk izstrādātas, sarežģītākas; ja mēs nevarēsim likt priekšā kvalitatīvu speciālistus, rezultātu nebūs,” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors stāsta, ka tikai nedaudz palielinot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta darbinieku skaitu un tehnisko nodrošinājumu, dažādos likumpārkāpumos, iespējams, atmazgāšanai paredzētās, iesaldētās naudas apjoms palielinājies no 13,5 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 80 miljoniem pērn. Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija, kas strādā ar šādiem noziegumiem, pie papildu līdzekļiem gan nav tikusi.
„Tā nebija attieksme. Mēs mēģinājām sabalansēt budžetu. Vajadzību bija ļoti daudz - gan veselība, skolotāji, aizsardzība. Tā nav attieksme. Es labi izprotu, cik sarežģīta ir šī izmeklēšana. Mēs vairākkārt esam tikušies un runājuši par šiem noziegumiem,” sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Ģenerālprokurors uzsver - cīnīties ar šāda veida noziegumiem ik gadu kļūst grūtāk, jo shēmas kļūst sarežģītākas, arī iesaistīto cilvēku skaits vienā lietā mērāms simtos. Bieži šādu noziegumu atklāšanas galvenais klupšanas akmens ir nepietiekamā izmeklētāju pieredze. „Runa ir par izmeklēšanas iestādēm Valsts policijā. Tā aizpilda vakances ar kadriem, kas ir pabeiguši sešu mēnešu kursus policijas koledžā. Sešos mēnešos nevar sagatavot kvalitatīvu izmeklētāju. Viņi uzsāk, izmeklējot vienkāršas lietas. Lai izmeklētu finanšu noziegumu lietas, vajag nopietni gatavot cilvēkus. Tas nav tas pats, kas izmeklēt degvīna pudeles zādzību veikalā,” sacīja Kalnmeiers.
Valdības vadītāja sola, ka nākamā gada budžetā gan tiesībsargājošās iestādes, gan prokuratūra saņems papildu naudu tieši finanšu noziegumu apkarošanai. Tiesa, cik daudz, tas pagaidām netiek atklāts.
