“Pudeles tur, bērnu rati, kas vēl tur? Var redzēt – ir čemodāns. (..) Tādām kaudzēm. Tas viss iet pa gaisu, pa ceļu tie plēves maisi,” sašutumu par situāciju ar atkritumiem Līksnas pagastā, netālu no robežas ar Lietuvu, pauda Jēkabpils iedzīvotājs Guntars.
Tālbraucējs Nikolajs no Katiņas ciema Krievijā sacīja: “Ko tādu pa ceļam maz esmu redzējis. Ceļi ir tīri, skaisti, lai kur arī es brauktu – uz Liepāju vai Rīgu, bet šeit pastāvīgi atkritumi ir. Starp Smoļensku un Maskavu šādu stāvvietu arī pietiek. Tie ir sešdesmit litru maisi, tos kāds ved uz šejieni. Droši vien vietējie.''
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” šogad piecu mēnešu laikā vien atkritumu apsaimniekošanai iztērēja vairāk nekā 400 000 eiro, salīdzinoši pērn visa gada garumā tam bija nepieciešami 350 000 eiro. Lai arī monitorings konkrēti pa reģioniem nav veikts, pēdējā laikā atkritumu daudzums ceļmalās un stāvvietās audzis visā Latvijā.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova norādīja: “Tur, kur ir lielāka satiksmes intensitāte, tur arī parasti tas ir vairāk. Un arī kaut kur varbūt apdzīvotas vietas tuvumā. Ir palielinājies iedzīvotāju sūdzību skaits, ir pieaudzis atstāto atkritumu maisu skaits autobusu pieturās.”
Iedzīvotāji un viesi uzskata, ka situācija mainītos, ja pēc iespējas ātrāk sāktu darboties depozīta sistēma, problemātiskākajām stāvvietām ieviestu maksu vai caurlaides, vairāk izmantotu ne tikai informatīvas zīmes, bet arī videonovērošanu, paaugstinātu sodus, kas jau tagad var sasniegt pat vairākus simtus eiro.
“Ko darīt? Kas to, lai zina. Cilvēkus, kas ar to nodarbojas, ir par vēlu audzināt. Tikai kontrole. Ķert un sodīt,” sacīja tālbraucējs Nikolajs.
Savukārt “Latvijas Valsts ceļi” no 197 stāvlaukumiem divdesmit jau ir slēguši, vēl daudzos noņemti visi atkritumu konteineri.
“Fizisks liegums, fizisks šķērslis, kas neatstāj iespēju šos atkritumus atstāt, ir labākais veids. (..) Liela nozīme arī mūsu pašu kā cilvēku atbildībai,” atzīmēja Kononova.
Tikmēr Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa atzina: “Vienkārši – tas nav godīgi, jo tiek tērēta valsts nauda un par šiem līdzekļiem varētu salabot vēl kādu ceļu.”
Ja tendence nemainīsies, uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” apsver iespēju organizēt videi draudzīgu kampaņu, gan arī rast jaunas idejas sadarbībā ar dabas aizsardzības iestādēm un pašvaldībām.
