Kā būtiskākais izaicinājums šim gadam minēta policijas darba kvalitātes uzlabošana.
Lielās kadru mainības dēļ neattīstās darbinieku profesionalitāte, un kritiski policijas darbu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vērtē ģenerālprokurors, norādot, ka sadarbība starp izmeklētājiem un prokuroriem bieži ir neveiksmīga.
Pastrādāto noziegumu skaits Latvijā samazinās jau vairāku gadu garumā, un aizvadītais 2016.gads nav bijis izņēmums. Atskatoties uz Valsts policijas darba rezultātiem pagājušajā gadā, policijas priekšnieks Ints Ķuzis secināja, ka policija gana labi rūpējusies par iedzīvotāju drošību, un noziedzības samazinājums esot policijas nopelns.
“Kas attiecas uz struktūru, tad būtībā tā ir jaunās atalgojuma sistēmas ieviešana, tās ir strukturālas reformas Valsts policijā, kas ir vērstas tieši uz jauna darba organizācijas modeļa ieviešanu. Mūsu galvenais mērķis ir ātrāk sasniegt un ātrāk panākt lietas nodošanu, nekā tas ir pašlaik,” sacīja Ķuzis.
Pagājušajā gadā kriminālpolicija tostarp aizturējusi divas noziedzīgas grupas, kas nodarbojušās ar dokumentu un valūtas viltošanu lielos apmēros.
Cīņa ar narkotiku glabāšanu un pavairošanu, kā arī organizētās noziedzības apkarošana esot prioritātes 2017.gadam, pastāstīja Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
“Katru gadu mēs aizturam virs 12 000 cilvēku. Ir arī starptautiskā noziedzība, un mēs kā savas prioritātes izvirzām tās nianses noziedzībā, pret kurām sabiedrība izturas diezgan noraidoši. Un, kā jau es teicu, no 2006.gada ir diezgan stipras tendences, ka noziegumu skaits samazinās, bet nenoliedzami ikdienā diezgan daudz dažāda rakstura miesas bojājumi tiek nodarīti. Gan viegla rakstura, gan vidējie miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi, kurus mēs izmeklējam,” stāstīja Grišins.
17 gadījumi par miesas bojājumu nodarīšanu reģistrēti pērn, un tas ir vairāk nekā 2015.gadā.
Aizvien nemainīga esot situācija uz ceļiem. Lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus, Valsts policija plāno šogad iegādāties 15 pārvietojamos foto radarus. Visbiežāk avārijas notiek pārsniegta atļautā braukšanas ātruma dēļ, bet arvien retāk gadoties pieķert autovadītāju reibumā.
Statistika priecējot, bet izmeklēšanas kvalitāte gan ne, norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Augstā kadru mainība Valsts policijā neveicinot profesionālo izaugsmi un neesot arī pārāk veiksmīga sadarbība starp izmeklētāju un prokuroru, pirms lieta tiek nodota tiesai.
“Diemžēl jāatzīmē, ka [..] kadru mainība ir augsta Valsts policijā. Tas ir saistīts arī ar prokuratūras darbu, jo mēs [lietas] saņemam no Valsts policijas, kas ir nenoliedzami lielākā izmeklēšanas iestāde un apstrādā 95% no valstī uzsāktajiem kriminālprocesiem, tam ir ārkārtīgi liela ietekme uz prokuratūras darbu. Jo ir kvalificētāks izmeklētājs, jo attiecīgi mazāk darba prokuroram gan uzraudzības jomā, gan lieta ir kvalitatīvāk izmeklēta,” uzsvēra Kalnmeiers.
Pērn 250 lietas no tiesas atdotas atpakaļ, tas esot daudz, un tātad secināms, ka sadarbība starp prokuroru un izmeklētāju neesot bijusi pietiekama. Radusies situācija, ka prokurori ar atsevišķiem izmeklētājiem pat vairs nevēlas sadarboties. Prokuratūra tāpat kritizēja Policijas koledžas darbu, norādot, ka koledža nesagatavo jaunos darbiniekus pietiekami kvalitatīvi.
Kalnmeiers arī vērsa uzmanību uz to, ka izmeklētāju tiešie priekšnieki nepilda savus pienākumus un vislielākā bēdu ieleja esot tieši Rīga. Pastiprināti pievērsties policijas iecirkņu priekšniekiem, lai uzlabotu darba disciplīnu un attieksmi, solīja arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”), gan nekonkretizējot, kas viņu neapmierina policijas iecirkņos.
