86% autovadītāju uzskata, ka citi nerāda pagriezienu rādītājus. 82% – ka auto tiek novietoti kur pagadās, nedomājot par citiem. Gandrīz 60% – ka citi satiksmes dalībnieki neievēro tā saukto rāvējslēdzēja principu. Turklāt aptaujā atklājies, ka visi šie sliktie paradumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu esot būtiski pastiprinājušies.
„Šī te braukšanas kultūra jau lielā mērā ir sasaistāma ar šiem te pārkāpumiem, kuru dēļ notiek negadījumi – agresīva braukšana, nepārdomāta manevru veikšana , tas pats ātrums, neuzmanība – visi šie te cēloņi, tos varētu ietvert tanī kultūrā," norāda Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Taču vērtējot savu braukšanas stilu, tikai 22% braucēju to raksturo negatīvi – kā izklaidīgu, agresīvu vai vieglprātīgu. Visi pārējie uzskata, ka brauc pieklājīgi, piesardzīgi vai prasmīgi. Tomēr paškritiskāki esam kļuvuši – pagājušogad aptuveni 12% aptaujāto savu braukšanas kultūru atzina par kopumā augstu, bet šogad tādu bijis tikai aptuveni 2%.
„Panorāmas" uzrunātie autovadītāji gan nebija pamanījuši, ka viņu pašu vai citu braukšanas kultūra tiešām būtu kļuvusi sliktāka. „Latvijā braukšanas kultūra, es uzskatu ir vidējā līmenī. Ir gan slikti braucēji gan labi braucēji," stāsta Verners. Līdzīgās domās ir Laila. „Es nemanītu, ka palikusi būtu sliktāka, man liekas, ka tāpat apmēram," viņa saka.
Savukārt Uldis pauž, ka šobrīd situācija ir labāka. „Tagad krietni labāka, bet nu agrāk bija drausmīgi. Vot, vienīgi, kas paliek biezie – nu tie gan piegriež un neskatās ne joslas ne zīmes, neko. Nu kam biezāka mašīna, tas arī trakāk brauc," norāda Uldis.
Drošas braukšanas skolas apmācību direktoru Artūru Priednieku gan aptaujas dati nepārsteidz. „Varbūt šis konkrētais rādījums – viņš varbūt nav baigais pārsteigums, ja, jo... nu, cilvēkam iekšā ir tas, ka nu viņam liekas, ka viņš ir gana labs, nu bet tie pārējie... Nu... Tādi mēs esam," samiernieciski nosaka Priednieks.
