Pirmdien pie sarunu galda Briselē ES ārlietu ministri lēmuši atbalstīt papildspēku nosūtīšanu uz nemieru plosīto Centrālāfrikas Republiku, kur patlaban jau darbojas Francijas un Āfrikas Savienības karavīri. ES kopumā varētu nosūtīt līdz pat 1000 karavīriem, taču dalībvalstīm jāizlemj pašām kā un kādu palīdzību sniegt.
Līdz šim skaidri apņemšanos nosūtīt 55 karavīru lielus spēkus paudusi mūsu kaimiņvalsts Igaunija, savukārt Lietuva, Slovēnija, Somija, Beļģija, Polija un Zviedrija šādu iespēju apsver. To sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja arī Lietuvas ārlietu ministrs Linas Linkēvičs. „Mēs nopietni gatavojamies un es ceru, ka mēs visu sekmīgi atrisināsim un būsim daļa no spēkiem. Vispirms mēs vēlamies atbalstīt Francijas centienus, kas īstenoja ļoti laicīgu un efektīvu operāciju,” uzsver Linkevičs.
Latvija pagaidām karavīru nosūtīšanu neplāno. To pēc sanāksmes apstiprināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Atturīgas pret karavīru sūtīšanu ir arī virkne lielo valstu, piemēram, Lielbritānija, Vācija arī Itālija.
ES amatpersonas jau šonedēļ cer saņemt ANO Drošības padomes apstiprinājumu misijai un plāno, ka ES karavīri Centrālāfrikas Republikā varētu ierasties līdz februāra beigām.
ES kara plosītajai valstij gatavojas piešķirt arī finansiālu palīdzību. ES humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva pavēstījusi, ka starptautiskie donori šogad piešķirs aptuveni 370 miljonus eiro.
Vardarbība starp valstī dzīvojošajiem musulmaņiem un kristiešiem un Centrālfrikas Republikā sākās pēc tam, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" jeb "Alianse" aizvadītā gada martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.
Nemiernieki panāca, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst musulmanis un viens no nemiernieku līderiem un lielākoties musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus. Kristieši atbildēja ar uzbruktiem, kurus īstenoja krīzes apstākļos izveidotas zemessardzes vienības.
