"Izīrējam tikai kārtīgiem latviešiem. Lūgums sazināties ar mums tikai valsts valodā. Iespējams deklarēt dzīvesvietu Rīgā, lai varētu piedalīties Rīgas domes vēlēšanās," sludinājumu serverī šis dzīvokļa īres piedāvājums vairs nav atrodams. Tagad to nomainījis identisks sludinājums, tikai pazudis pieprasījums īrniekiem būt kārtīgiem latviešiem.
Ko nozīmē kārtīgs latvietis – uz šo jautājumu atbildi ne Latvijas Televīzijai, ne Latvijas Cilvēktiesību centram nezidevās sagaidīt pa sludinājumā norādīto tālruņa numuru. Numurs neatbild.
Gadījumu, kad diskriminējoša prasība tiek iekļauta sludinājuma tekstā, nav daudz. Taču sadzīvē tas izpaužas plaši, norāda Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa.
"Mums ir zināmi vairāki gadījumi, kad studentiem, kas ir atbraukuši no Indijas vai no citām valstīm, ir ļoti grūti atrast dzīvokli," atzīst cilvēktiesību eksperte.
Dzīvokļa izīrētājam ir tiesības izvēlēties piemērotu īrnieku. Taču nelikumīga ir skaidri pausta attieksme, ka dzīvoklī nedrīkst mitināties īpašniekam netīkamas tautības, reliģijas, ādas krāsas vai netīkama dzimuma pārstāvis. Zankovska-Odiņa pārliecinājusies – daudzi privātīpašnieki maldīgi uzskata, ka diskriminācijas aizliegums attiecas vien uz valsts un pašvaldību iestādēm.
"Nē, patērētāju tiesību aizsardzības likums skaidri nosaka – ja prece vai pakalpojums tiek piedāvāts publiski, ja ikvienam ir iespēja ienākt manā kafejnīcā, ja ikvienam ir iespēja izlasīt sludinājumu par to, ka es izīrēju dzīvokli, šajā gadījumā darbojas diskriminācijas aizlieguma likums," saka pētniece.
Latvijas iedzīvotāji nepauž prieku, ja apkārtnē parādās cittautieši. To novērojusi arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
"Ja skatāmies, ko domā iedzīvotāji, tad kaut vai pavisam nesen bija zvans no viena Latvijas pagasta, kur izsaka neapmierinātību, ka ārzemnieki nopērk īpašumus un dzīvo līdzās pamatiedzīvotājiem. Jāatzīst, ka mūsu sabiedrība ir diezgan ksenofobiska," saka PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
Ksenofobija ir izplatīta arī citur Eiropā, par to liecina, piemēram, kāda britu saimnieka uzstādīts uzraksts pie privātas zvejas vietas, kas vēsta - aizliegts austrumeiropiešiem. Pieaugošās migrācijas laikmetā attiecības starp pamatnāciju un iebraucējiem saasinās. Atšķirība ir tiesu praksē. Latvijā tiesu prakse par jebkāda veida diskrimināciju salīdzinoši ir niecīga – kopš 2004. gada tiesās nonākušas vien aptuveni 30 lietas. Pētnieki norāda – ja cilvēks pazemots, viņam par to jāsūdzas. Jo, atstājot diskrimināciju bez ievērības, tā var pieaugt.
