Latvija nogādā 30 palīdzības kravas Ukrainas bruņotajiem spēkiem

Lai Krievijas uzbrukuma skartajai Ukrainai nogādātu sūtījumu ar palīdzību, no Latvijas uz Ukrainu devušās vairāk nekā 30 kravas automašīnas.  Tuvākajā laikā Ukrainā plānots nogādāt arī liela apjoma munīcijas sūtījumu, informēja Aizsardzības ministrija.

Sūtījuma nogādāšanu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, tajā būs iekļauts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziedotais individuālais ekipējums Ukrainas karavīriem, tostarp ķiveres, sausās uzturdevas, medicīniskās ierīces un medikamenti.

Papildus tam palīdzības kravā ir pārtikas krājumi un no “Veselības centrs 4” saņemtais vairāk nekā 17 000 eiro vērtais ziedojums ar medicīnas un pirmās nepieciešamības precēm, kā arī “Mēness aptiekas” ziedotie marles pārsēji un vienreizlietojamie cimdi.

Latvijas palīdzības kravas Ukrainas bruņotajiem spēkiem, 26.02.2022.

Par daļu no “Ziedot.lv” platformā saziedotajiem līdzekļiem tiek veikta 500 tonnu dīzeļdegvielas iegāde Ukrainas armijas vajadzībām. 

“Militārais un individuālais aprīkojums karavīriem, medicīnas preces un pārtika ir nozīmīgs atbalsts Ukrainas armijai,” paziņojumā medijiem norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

Darbs pie palīdzības sūtījumu organizēšanas Ukrainai turpinās, un Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus iesaistīties un sniegt savu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Nacionālo bruņotie spēki turpina apkopot informāciju, lai mērķtiecīgi varētu sniegt palīdzību, kur tā visvairāk nepieciešama. Uzņēmumus, kuri ir gatavi un vēlas ziedot pirmās palīdzības medicīnas preces, pārtiku ar ilgu derīguma termiņu vai citu palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, sazināties ar ministriju, rakstot uz e-pastu [email protected].

Aizsardzības ministrija sadarbojas ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv”, kas ir atvērusi ziedojumu kontu līdzekļu vākšanai, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem, un koordinē saziedoto līdzekļi izmantošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešamā atbalsta sniegšanai un kritisko vajadzību nodrošināšanai. Līdz sestdienas, 26. februāra, pēcpusdienai saziedoti 1,6 miljoni eiro.

Tikmēr Veselības ministrija informēja, ka 

gatavību sniegt ārstniecību un/vai rehabilitāciju Ukrainas karavīriem un/vai civiliedzīvotājiem apliecināja virkne Latvijas ārstniecības iestāžu.

Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jelgavas reģionālā slimnīca u.c.

Tiekot strādāts pie tā, lai cilvēkiem, kuri ieradīsies Latvijā, būtu pieejami mūsu valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp primārā veselības aprūpe pie ģimenes ārstiem.

Veselības ministrija arī izskata iespēju nodrošināt darbu Latvijas ārstniecības iestādēs māsām, ārstiem un citiem veselības aprūpē strādājošiem, kuri, bēgot no karadarbības Ukrainā, var ierasties Latvijā.

Veselības aprūpes nozare apzina palīdzības iespējas situācijai, ja Ukraina izteiks nepieciešamību pēc asins komponentu papildu rezervēm.

Latvija seko līdzi Ukrainas starptautiski izteiktajiem palīdzības pieprasījumiem, kas tiek koordinēti caur Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu.

Vienlaikus Veselības ministrija lauž līgumu, kas iepriekš bija noslēgts ar Baltkrievijas Veselības ministriju par sadarbību veselības un medicīnas zinātnes jomā. Tāpat veselības ministrs uzdod padotības iestādēm lauzt sadarbības līgumus, ja tādi noslēgti ar Krievijas vai Baltkrievijas pusi.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumuEiropas SavienībaASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt