ĪSUMĀ
- 2020. gadā medicīnas tūrismā Latvijā pirmās vietas Lietuvai un Lielbritānijai.
- Latvijas mērķa tirgi medicīnas tūrismā – Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Īrija, Vācija, Lietuva un Igaunija.
- Latvijas trumpis starptautiskā konkurencē – konkurētspējīga cena un kvalitāte.
2020. gadā medicīnas tūrismā Latvijā pirmās vietas Lietuvai un Lielbritānijai
Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele pastāstīja, ka pandēmijas periodā medicīnas tūrismam šķēršļus radīja ilgstošie iebraukšanas ierobežojumi Latvijā no trešajām valstīm.
“Tur tiek pieskaitīta Kazahstāna, Krievija, Ukraina. Dažādu ierobežojumu dēļ 2020. gadā Krievija vairs nebija pirmajā vietā medicīnas tūrismā Latvijai. Pirmajā vietā pacēlās Lietuva, un aiz tās arī Lielbritānija. Lielbritānija mums ir ļoti, ļoti svarīgs medicīnas tūrisma tirgus. Tā nav tikai diaspora, nē, uz Latviju brauc arī briti pēc dažādiem medicīnas pakalpojumiem,” skaidroja Ušpele.
Protams, arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis savas korekcijas, un tas liek mainīt stratēģiskos virzienus.
“Mēs vēl pirms kara sākuma, janvāra sākumā, pilnībā mainījām stratēģisko tirgu virzienus, no kuriem mēs izņēmām ārā gan Krieviju, gan Baltkrieviju.
Ukraina ir palikusi un tā vienmēr paliks, jo Ukraina ir ļoti svarīgs un nozīmīgs tirgus mums. Protams, tur notiek karš, bet, no otras puses, tur ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuriem ir nepieciešama gan plānveida operācija, gan diagnostika, gan steidzamas operācijas. Ja ukraiņi to nevar veikt savā valstī, tad viņi to var izdarīt Latvijā. Brauc arī no Krievijas un Baltkrievijas, bet ne tik daudz kā agrāk, un mēs uz šiem tirgiem vairs nefokusējamies,” teica Ušpele.
Latvijas mērķa tirgi – Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Īrija, Vācija, Lietuva un Igaunija
Latvijas mērķa tirgi medicīnas tūrisma ziņā ir Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Īrija, Vācija, kā arī Lietuva un Igaunija. Uz jautājumu, vai Krievijas īstenotā kara dēļ Ukrainā ārvalstu medicīnas tūristi piesardzīgāk raugās arī uz Latvijas apciemošanu medicīnas nolūkos, Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele atbildēja: “Krasu vai manāmu piesardzību vai atteiktas plānveida operācijas vai diagnostiku mēs no ārvalstu pacientu puses pašreiz nesaredzam. Tie, kas bija plānojuši, arī brauc, jo veselības problēmas ir jārisina. Nav tik lielas bailes vai nedrošība braukt uz Latviju. Nē, tā nav. Tāpēc mēs prognozējam, ka
ārvalstu pacientu skaits jeb bilance varētu būt līdzīga kā pagājušā gadā un ar tendenci šogad nedaudz pieaugt.”
“Veselības centrs 4” savās filiālēs ik dienas apkalpo ap 2000 pacientu, un no tiem lielākā daļa ir vietējie pacienti.
“Medicīnas tūrisma daļa ir aptuveni 1%, bet, ja runājam absolūtajos skaitļos, tad vidēji tie ir 10–20 pacienti dienā,” komentēja “Veselības centra 4” medicīnas tūrisma vadītāja Lana Kutiščeva. Viņa pastāstīja, ka “Veselības centrā 4” nav apstājusies pacientu plūsma no Krievijas. Protams, tā ir mazāka nekā vēl pirms 2020. gada, kad Krievijas pacienti kopumā Latvijā medicīnas tūrisma jomā ieņēma 3. vietu.
“Medicīnas tūrisms ir pasaulē populārs. Zināmā mērā mēs konkurējam ar dažādām pasaules valstīm. Protams, tuvākās mums ir konkurējošās valstis Lietuva un Igaunija. To mēs īpaši izjutām pandēmijas laikā, jo Latvija bija pēdējā valsts, kas atcēla dažādus ieceļošanas ierobežojumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Līdz ar to daudzi pacienti, kas būtu potenciāli mūsu pacienti, ceļoja uz Lietuvu. Protams, guru medicīnas tūrisma jomā ir Izraēla, un uz turieni dodas daudzi pacienti. Bet tas ir globālā līmenī un primāri mēs konkurējam ar Lietuvu un Igauniju,” skaidroja Lana Kutiščeva.
Latvijas trumpis starptautiskā konkurencē – konkurētspējīga cena un kvalitāte
Kutiščeva skaidroja, ka
Latvijas trumpis starptautiskā konkurencē ir konkurētspējīga cena, kvalitāte, jo medicīnas iestādes strādā ar jaunākajām medicīnas iekārtām, ir augsti kvalificēts medicīnas personāls,
kā arī pakalpojumu pieejamība.
Latvijas spēju medicīnas tūrisma jomā konkurēt starptautiski atzinīgi vērtē arī plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis, sakot, ka viņa klīnikā visvairāk ierodas pacienti no Apvienotās Karalistes. Tiesa, pandēmijas laikā teju visi pacienti bija vietējie.
“Tad tagad var teikt, ka viss ir atpakaļ. Vienā brīdī pat bija vairāk, jo viņi ļoti ilgi bija gaidījuši, kad atcels ieceļošanas ierobežojumus un varēs atbraukt uz operāciju. Sākumā tāds neliels izrāviens bija, bet tagad viss ir izlīdzinājies. No kopējā operāciju skaita 30% tiek veikti ārvalstu pilsoņiem, kas no kaut kurienes atbraukuši. Visgrūtāk ir dabūt pirmo pacientu no kādas citas valsts. Ja viņu labi izārstē, tad nākošie vairs nav problēma. Viņi paši piesakās, un tur nav vajadzīgs īpašs reklāmas budžets,” pastāstīja Zaržeckis.
Viņš norādīja, ka Latvijā sniegtie medicīnas pakalpojumi ir ar augstu reputāciju un pie mums brauc nevis tādēļ, ka tiek piedāvāta zemāka cena, jo, kad runa ir par veselību, tad cena nav izšķirošais faktors medicīnas iestādes izvēlē.
