Ģimenē neviens nebija vakcinējies. Pēc traģiskajiem notikumiem vakcinējusies gan vīramāte, gan daudzi citi radinieki.
Gaisma vēl nav sākusi aust, kad Zarānu mājās viens aiz otra mostas daudzbērnu tēvs Gundars Zarāns un septiņi bērni. Kad Gundars septiņos rītā pie durvīm sagaida Latvijas Televīziju, viens no bērniem jau aizbraucis uz skolu, bet mazākie ģērbjas.
Gundaram mācību iestādēs šorīt jānogādā četri. Divi jaunākie bērnudārzā, divi skolēni, ieskaitot pirmklasnieci Diānu, jāaizved uz skolu. "Kad bija mamma, bija vieglāk," saka Gundars.
Pirms divām nedēļām Gundara dzīve apmeta kūleni...
Mājās visur sievas Lindas mantas, virtuvē stāv viņas fotogrāfija. Kovidu no mācību iestādes atnesa kāds no bērniem.
Saslima gan Gundars, gan Linda. Viņi nebija vakcinējušies.
"Mēs baidījāmies no šāda iznākuma... valdība neko... Ja būtu iznācis, ka man no vakcīnas paliek slikti, vienam no vecākiem ...Lindai... No valdības puses kaut kāds atbalsts, kompensācija, ja tā kā tagad ir sanācis, ja tas notiktu no vakcīnas..." sacīja Gundars.
Šaubas par vakcīnas drošumu sējušas sociālo tīklu vietnes.
"Sociālie tīkli, nu kaut kādu informāciju iegūsti feisbukā, palasi. Cilvēki apspriež. Un tad jau sāc aizdomāties," pastāstīja Gundars.
To, ka kovids varētu paņemt 38 gadus jaunas, veselas septiņu bērnu mammas dzīvību, ģimenē neviens nespēja iedomāties ļaunākajos murgos.
Pusotru mēnesi Linda cīnījās par dzīvību slimnīcā. No dienas, kad Gundaram ļāva atvadīties no sievas, saglabājies rūgtums.
"Iegāju slimnīcā, man pārmeta – ai, jūs nevakcinējāties, tad, lūk, jums šitā vajag," atceras Gundars.
Dienā, kad Lindu pārveda uz reanimāciju, no citas pilsētas dēlam palīgā atsteidzās Gundara mamma. Viņas atbalsts pašlaik ir īpaši nozīmīgs, auklējot Gundara un Lindas jaunāko bērniņu.
"Palika otrajā novembrī gads. Nēsāju viņu uz rokām," pastāstīja Gundara mamma Judīte. "Pirmo nedēļu mums gāja pavisam traki. Ēst neko negribēja, nevienu klāt redzēt negribēja."
Judīti māc bažas, kā būs tālāk.
"Mēs ar dēlu cīnāmies, bet iet ļoti grūti," sacīja Judīte. "Bērni ir maziņi, mazie neko nesaprot. Kad atnāks mamma, kad atbrauks mamma... Lielajiem kaut kā vieglāk ir, tie saprot. Mēs vēl neticam īsti. Nu kā.. ticam. Kapos bijām, redzējām, bet nu grūti. Jācīnās. Dēlam jāpalīdz."
"Te mamma sēdēja. Tā bija viņas mīļākā vieta. Viņa ar kāju vēl šūpināja ratiņus," mājās pie galda rāda Gundars un piebilst, ka citiem ieteiktu vairāk lasīt uzticamu informāciju par vakcīnām. Un iesaka labāk aiziet vakcinēties un neriskēt.
