Stāsti

Pārmet kavēšanos ar Jaunuzņēmumu atbalsta likuma anglisko tulkojumu

Stāsti

Gripas pacienti pagaidām vēl aktīvi nepiesaka ģimenes ārstu mājas vizītes

Latvijā nesekos Francijas piemēram par darba e-pastu ierobežojumiem

Latvijā neredz vajadzību aizliegt darba e-pastus brīvajā laikā

Francijā likums liek darba devējiem rūpēties par to, lai darbinieki neatbildētu uz darba e-pastiem ārpus darba laika. Latvijā neredz vajadzību šādam regulējumam, lai gan problēmas pastāv.

Latvijas strādājošos pārstāvošās arodbiedrības norāda, ka šādu praksi jau patlaban drīkstot izmantot arī vietējie uzņēmēji. Šāda rakstura sūdzību neesot daudz, tādēļ veidot valstisku regulējumu diez vai nepieciešams.

Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka e-pastos ārpus darba laika sanāk ielūkoties visai regulāri, jo darba mobilais telefons un e-pasts reizumis mijas ar privāto. Nošķirt robežu starp darbu un mājām kļūst arvien grūtāk.

Jau no 1.janvāra strādājošie Francijā drīkst bez sirdsapziņas un arī bez darba devēju pārmetumiem „atslēgties” no darba lietām ārpus darba laika. Šādas tiesības darba devējiem Francijā tagad saviem darbiniekiem jāgarantē obligāti. Ar jauno regulējumu valsts cenšas mazināt darba e-pastu lasīšanu ārpus darbavietām, kas noved pie neapmaksātām virsstundām. Irbe atzīst, ka viņas darbā šādu situāciju neesot.

“Cilvēkiem ir problēmas ar šo, vai ne? Skaidrs. Mums ir labi tādā ziņā. Ir darba laiks, un ir brīvais laiks. Ir noteiktais darba laiks, un tev ir jāizdara daudz tajā darba laikā. Es esmu arhitekte, man ir viss jau saplānots uz priekšu, kad ir kam jābūt gatavam, tādā ziņā tas ir daudz vienkāršāk,” atzīst Irbe.

Nekustamo īpašumu nozarē strādājošais Harijs no darba e-pastiem apzināti izvairoties brīvdienās. Pateikt savam darba devējam, ka uz e-pastiem pēc pieciem vakarā vairs neatbildēšot, neuzdrīkstoties.

“Nu man tā kā arī telefonā viņi ienāk. Tā kā es šķiroju, vai ir būtiski atbildēt, vai nav būtiski atbildēt. Ja ir vajadzība, tad, protams, izlasu, atbildu un reaģēju,” saka Marta, kas nodarbināta kokrūpniecībā.

Marta vēl piebilst, ja privātu lietu dēļ e-pastu nevar apskatīt, tad to arī nedarot. Lieku reizi atbildēt esot ērti, jo tad zinot, ka no rīta tas vairs nebūs aktuāli.

Darbinieku intereses pārstāvošajā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā uzskata, labā prakse neesot darba uzdevumu pildīšana mājās un arī jaunu darba uzdevumu saņemšana darba dienas vakarā.   

“No mūsu viedokļa tāds ļoti aktuāls šis jautājums nav. Daudz aktuālāks ir tas, kā ģimenes un darba dzīvi gan saskaņot, gan nošķirt, un tas ir tas jautājums, kurā ir jābūt zināmam vienošanās līmenim,” saka arodbiedrību savienības priekšsēdis Egils Baldzēns.

“Vislabākais, ja tas būtu uzņēmumā, iestādē jau izrunāts savstarpējās konsultācijās starp arodbiedrību un darba devēju, kā tas viss tiek veidots, savstarpējā saskarsme tai skaitā. Nedrīkstētu būt tā, ka cilvēki strādā vairāk, nekā tas ir vajadzīgs, ignorējot atpūtu,” uzsver Baldzēns.

Vienlaikus katram darba devējam jau tagad esot tiesības aizliegt saviem darbiniekiem lietot e-pastus mājās vai izmantot īpašas datorsistēmas, kas ļauj e-pastam piekļūt tikai darbā.

Darba tiesību eksperts Latvijas Darba devēju konfederācijā Andris Alksnis saka, ka par šiem jautājumiem jāvienojas darba līgumā, tomēr, piemēram, trīs minūšu garu telefonsarunu vai dažas minūtes laika, lai atbildētu uz e-pastu, nevarētu saukt par virsstundām vai būtisku apgrūtinājumu.

“Valstiska līmeņa regulējumam par šo jautājumu noteikti nav jābūt. Tas ir pušu sarunu jautājums. Tās situācijas ir tik dažādas praksē, ka es domāju, tās regulēt praktiski nav iespējams, un ko tad mums dotu šī te regulēšana...” spriež Alksnis.

“Protams, jāņem vērā, ja darba devējs nodrošina darbinieku ar sakaru līdzekļiem vai tehniku, piemēram, datoru, ko viņš var izmantot arī mājās, tad tas ir vēl viens aspekts, kas ir jāvērtē šajā sadarbībā,” viņš piebilst.

E-pasti un mobilie telefoni privātām un darba vajadzībām nereti netiek nošķirti, turklāt e-pasts tagad izlasāms arī telefona ekrānā. Digitālo ierīču pārmērīgu izmantošanu vaino pie „izdegšanas” sindroma, bezmiega un arī attiecību problēmām ģimenē.

Šī problēma īpaši aktuāla esot postpadomju valstīs, pētījusi socioloģe Ilze Mileiko.

“Latvijā cilvēka darbs ļoti daudzos gadījumos ir tas, pēc kā cilvēks definē pats sevi. Kas mums ļauj parādīt, cik liela nozīme ir darbam. Jāsaprot arī, ka mēs esam riktīgā postpadomju telpā un mūsu cilvēkiem ir bailes zaudēt darbu, sevišķi pēc tās 2008.gada krīzes cilvēki jūtas ļoti nedroši,” viņa skaidro.

“Pat ja viņiem ir bieži vien kaut kādas tiesības un arī papildu labumi, viņi baidās tos izmantot, viņi baidās būt apgrūtinājums darba devējiem,” norāda psiholoģe.

Vēl vērojama pašu cilvēku nepārtraukta vēlme sekot līdzi aktualitātēm un situāciju kontrolēt.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti