Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija strādā kopš 2019. gada sākuma, un organizācija šobrīd ir norīkota veikt tikai recepšu medikamentu verifikācijas uzraudzību. Organizācijas priekšsēdētāja Inese Erdmane paskaidroja, ka Eiropā šobrīd izmeklē atsevišķus aizdomīgus gadījumus, taču Latvijā šobrīd nav konstatētas situācijas, ka ķēdē no ražošanas līdz nonākšanai aptiekā medikamentiem piešķirtie unikālie kodi būtu citi, proti būtu pamats domāt, ka kādā ķēdes posmā būtu iespiesti viltoti medikamenti.
Tomēr sistēma pa laikam ģenerē brīdinājumus par riskiem. Erdmane gan saka – tas, ka pārkāpumu nav, ir visnotaļ loģiski, jo šāda sistēma pret zāļu viltotājiem strādā preventīvi. Proti, zinot, ka valstī ir šāda sistēma, neviens neriskēs viltot medikamentus.
"Viltojumi joprojām pastāv pasaulē un Eiropā. Caur šo sistēmu no kolēģiem [Eiropā] esmu dzirdējusi, ka ir noķerti pāris gadījumi, kurus valstu institūcijas izmeklē," paskaidroja Erdmane. "Man gribētos tomēr ticēt, ka šī sistēma ir pasargājusi pacientus no viltotām zālēm, jo, ja viltotājs zina, ka ir ieviesta sistēma, ir jābūt diezgan aprobežotam, lai mēģinātu caur sistēmu dabūt cauri šīs zāles."
Pēc Erdmanes teiktā, vienīgais izņēmums bezrecepšu medikamentu vidū ir omeprazols. Tas tādēļ, ka pieredze rāda – omeprazolu saturošie bezrecepšu medikamenti savulaik bijuši augsta viltošanas riska grupā.
Šobrīd gan verifikācijas sistēma saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, kā jebkurš cits – tie ir kiberuzbrukumu draudi,
un stiprināšanās pret tiem arī ir pašlaik galvenais uzdevums.
"Mums daudz vairāk ir jādomā par drošību šajā sistēmā – gan kiberdrošību, gan arī jebkādu citu," uzsvēra Erdmane. "Mēs strādājam pie šiem aspektiem. Tāpat paralēli kopā ar citām Eiropas valstīm mēs strādājam pie breksita izmaiņām zālēm, kas nāk no Lielbritānijas un, ja tās nonāk mūsu tirgū, kādā veidā mums ar tām būtu jāapietas."
Tas gan nozīmē, ka pret bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju viltojumiem ar verifikācijas sistēmas palīdzību cīnīties šobrīd nevar. To, ka bezrecepšu medikamentus un uztura bagātinātājus vilto, redz arī Patentu valde. Tās attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Terēze Vētra medikamentu viltošanu nosauca par ļoti aktuālu, jo pērn 80% izņemto viltoto preču bijuši medikamenti.
Lielākie riski slēpjas piedāvājumos interneta vidē.
"Parasti šajās legālajās un sertificētajās aptiekās viltojumi nenokļūst, taču jāuzmanās – tie ir interneta veikali dažādi, sludinājumi sociālajos tīklos un sludinājumu portālos, kā arī noteikti neiesakām iegādāties zāles no fiziskām personām," teica Vētra.
Kovida pandēmijas sākumā aktuāli arī bijis tirgot viltotas sejas maskas, bet nu tas pierimis, pastāstīja Vētra. Savukārt Veselības inspekcijā gadā saņem vienu līdz divus iesniegumus, kas saistīti ar iedzīvotāju aizdomām par iegādāto medikamentu un uztura bagātinātāju atbilstību oriģinālajam produktam.
Taču arī Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris līdzīgi kā kolēģi patentu valdē izceļ dažādas interneta vietnes, kuras piedāvā aizdomīgus un viltotus medikamentus.
Veselības inspekcija ir panākusi atsevišķu vietņu slēgšanu.
"Ja runājam par tīmekļa vietņu bloķēšanu, tad šādas tiesības Veselības inspekcija ir saņēmusi kopš šī gada februāra. Šobrīd esam bloķējuši jau septiņas tirdzniecības interneta vietnes," uzsvēra Burmistris. "Tur pilnīgi noteikti ir pazīmes, pēc kurām mēs redzam, ka konkrētais portāls ir bloķējams. Ar šīm vietnēm, kā likums, nevar nekādā veidā sazināties. Ja iedzīvotājs vēlētos nopirkt šīs zāles, viņam tas izdotos ļoti vienkārši, bet, ja viņš gribētu veikt saziņu ar šo vietni, tas nebūtu iespējams, jo viņu galvenais uzdevums ir saņemt jūsu naudu."
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norādīja uz interesantu tendenci: pērn muita pārtvēra vairāk nekā 145 tūkstošus nelegālu tablešu, kuras noziedznieki centās ievest, bet šogad nav konstatēta neviena. Ievērojami vairāk manāmi centieni lielos apjomos šādus medikamentus izvest, un teju visi ir potenci veicinoši medikamenti.
"Fiziskās personas no Latvijas nosūta pasta sūtījumos fiziskām personām uz citām Eiropas Savienības valstīm vai arī uz valstīm ārpus Eiropas Savienības medikamentus, kas paredzēti erektilās disfunkcijas problēmu novēršanai vīriešiem," teica Kārkliņa-Ādmine. "Un arī iepriekš visi šie viltojumi, kurus esam atklājuši, tie visi ir saistīti ar potenci uzlabojošajām tabletēm."
Šogad pārtverti jau 103 gadījumi, kad kāds centies lielos apjomos izvest no valsts viltotus medikamentus.
Piemēram 2020. gadā bija tikai astoņi šādi gadījumi. Bez potenci uzlabojošo tablešu liela apjoma sūtījumiem muita konstatē arī nelielus neatļautus sūtījumus starp privātpersonām, taču tie ir atsevišķi gadījumi un nerada aizdomas par organizētu rīcību.
Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji saka, ka medikamentus un uztura bagātinātājus iegādājas tikai aptiekās un zināmu aptieku interneta vietnēs, taču uz aizdomīgiem piedāvājumiem dažādās nezināmās interneta vietnēs raugās skeptiski.
Gadījumā, ja rodas aizdomas par viltotiem medikamentiem, vispareizāk par to ziņot Valsts policijai un Veselības inspekcijai, kuras tālāk var veikt nepieciešamās pārbaudes un iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu.
