Santošs un Krišna ir studenti no Nepālas, abiem šī ir trešā diena Latvijā un pirmā iepazīšanās ar savu nākamo izglītības iestādi – Rēzeknes augstskolu. Abiem jauniešiem ir 27 gadi.
„Es biju dzirdējis, ka Eiropas valstīs ir praktiskas zināšanas un programmas arī tiek veidotas praktiskā veidā, savukārt iegūtais grāds tiek rekomendēts visā pasaulē. Tāpēc es nodomāju, kāpēc nemācīties Eiropas valstī. Un tad es ieraudzīju reklāmu par Latviju,” stāsta uzņēmējdarbības un tūrisma programmas students Krišna Gurungs.
Savukārt mehatronikas students Santošs Thapa pēc mācību pabeigšanas plāno atgriezties dzimtenē, lai atvērtu nelielu biznesu.
Rēzeknes augstskolā gan gaidīja, ka no Nepālas pie viņiem pilna laika studijās mācīsies 38 studenti. Tomēr vīza, lai uzturētos Latvijā tika iedota vien diviem. Jaunieši sevi uzskata par veiksminiekiem, savukārt augstskola ir neizpratnē. Visi 38 studenti bija izturējuši pārbaudes un veikuši iemaksu par studijām.
Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks saka, ka valsts nostāja lika piesaistīt studentus no Indijas un Nepālas. Taču tagad, kad pienācis mācību gada sākums, vīza atteikta.
Arī Daugavpils Universitātē situācija līdzīga. Lai gan līgums tika noslēgts ar 21 studēt gribētāju, atļauju ierasties Latvijā saņēma tikai viens no Indijas. Viņš Daugavpilī vēlas iegūt jurista maģistra grādu. Tomēr no pārējiem būtu nokomplektēta viena biologu grupa. Ja Latvijā būtu mācījušies visi studenti, kas to grasījās darīt, tad finansiāli ieguvēji būtu gan valsts, gan augstskola, uzsver Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Teirumnieks atzīst, ka tagad nav skaidrs, vai ārvalstu studenti un aģenti vispār gribēs sadarboties ar Latviju. Augstskolas apgalvo, ka tām nav skaidrs, kāpēc tik daudziem studentiem atteikta iebraukšana.
