Latvijā nedroši ir desmitiem tiltu; to remontam vietvarām nav naudas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pērn Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka pašvaldības Latvijā daudzviet nemaz nezina, cik sliktā stāvoklī ir to īpašumā esošie tilti un pārvadi. Šajā laikā pašvaldību uzdevums bija apzināt situāciju un prioritizēt veicamos darbus, tomēr vietvarām nesokas viegli ar līdzekļu atrašanu šim mērķim.

Latvijā nedroši ir desmitiem tiltu; to remontam vietvarām nav naudas
00:00 / 02:56
Lejuplādēt

Nav pārliecības, ka droši varam pārvietoties pār 85 tiltiem novados – tā pērn vēstīja Valsts kontrole, un viens no tiem bija arī tilts pār Rauzas upi Smiltenes novadā.

Vietējā iedzīvotāja Anita ReTV stāstīja, ka ikdienā satiksme šeit gan neesot diez ko intensīva.

Palsmanes pagasta iedzīvotāja Anita norādīja: "Vienmēr jau vajag savlaicīgi remontēt, citādi jau būs par vēlu, un tad jau vairs nekā. Ikdienā mēs braucam uz Palsmani. Bet vispār jau vajag, ja nu kaut kas atgadās ar otru tiltu, tad vajag."

Uz tilta pār Rauzas upi Palsmanes pagastā satiksme šobrīd tiek virzīta tikai pa vienu braukšanas joslu, jo viena no tilta plātnēm centrālajā daļā esot visai pamatīgi bojāta. Smiltenes novada pašvaldībā teic, ka šobrīd notiek tilta rekonstrukcijas projektēšanas darbi.

Apakšā arī labi redzama bojātā tilta plātnes daļa, un redzams, ka šeit mājvietu radis kāds putniņš.

Smiltenes novada pašvaldībā ReTV skaidroja, šis varētu būt viens no pirmajiem tiltiem, kura remontam budžetā iecerēts meklēt līdzekļus.

Kopumā novada pārziņā ir aptuveni 30 tilti, tos sakārtos prioritārā secībā.

Pašu spēkiem šogad veiks primāros uzturēšanas darbus, piemēram, bedrīšu remontu, dažādu izskalojumu aizbēršanu, atbrīvos no zaru sanesumiem.

Evija Zurģe, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, sacīja: "Šī gada budžetā plānota trīs tiltu projektēšana, mēs ļoti vērtējam un ejam uz to, kur tas ir iespējams, neatstājam tiltu, bet liekam caurtekas, līdz ar to tur pēc tam ir mazāk problēmu uzturēšanā."

Tikmēr Madonas novada mērs Aigars Šķēls (Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zemnieku savienība) norādīja, ka pašlaik galvenā problēma ir būvniecības izmaksu straujais kāpums, tādēļ nākas krietni pārvērtēt daudzas ieceres. Valsts mērķdotācija pašvaldības autoceļu uzturēšanai nebūt nesedzot visas nepieciešamības.

Šķēls skaidroja: "Viena tilta remonts mums ir gada mērķdotācija, tā kā tas finanšu avots atkrīt tiltu normālai rekonstrukcijai. Savukārt kreditēties normālā veidā līdz šim mums arī nav bijis iespējams, jau tas pats pieminētais tilts pār Vesetas upi Kalsnavas ciemā ir gājis uz kredītu mums un dabūjis noraidījumu."

Valsts kontroles pārstāvis ReTV skaidroja, ka revidētās pašvaldības kontroles ieteikumus īsteno noteiktajos termiņos.

Būvniecības izmaksu kāpums mudinās pašvaldības vēl rūpīgāk izvērtēt, kā apsaimniekot savu infrastruktūru.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins pauda: "Tāpēc mēs aicinām pašvaldības  izvērtēt prioritātes, saprast, kuri tilti ir tā vērti, lai tos uzturētu, tur padziļināti ieguldītu pašvaldības bieži vien nepietiekamos līdzekļus, un kuri varbūt tiešām var pagaidīt."

Korčagins uzsvēra, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, pašvaldībām jāpārskata arī citu izmaksu pozīcijas, un, iespējams, kādā no tām var rast ietaupījumu. Tieši to Valsts kontrole šobrīd vērtē, revidējot, cik pārdomāti vietvaras izmanto resursus pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti