Latvijas Valsts ģeoloģijas meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa norāda, ka pirmais nosacījums, lai izveidotos virpuļviesulis, ir ļoti karstu un ļoti aukstu gaisa masu sajaukšanās. „Kontrastu zonā var sākties gaisa masu rotācija un izveidoties konuss, kas sasniedz zemes virsmu. Ja pie zemes ir ļoti mitrs gaiss, tas ir ļoti veicinošs faktors. Tad tieši veidojas milzīgie gubu lietus mākoņi, no kurienes konusi nonāks līdz zemes virsmai,” stāsta Krūmiņa.
Kā norāda klimata pētnieki, tik postoša dabas stihija kāda bija Amerikā, Latvijā maz iespējama. Šeit ir par vēsu, lai atmosfēras virpulis iegūtu tādu enerģiju.
„Latvija atrodas mērenajā platuma joslā, citos platumos atšķirībā no ASV. Un tā rezultātā mums ietekmējošie cikloni ir Atlantijas ciklons un Vidusjūras ciklons,” saka ģeogrāfijas zinātņu doktors Raimonds Kasparinskis. „Arktiskās gaisa masas ieplūst līdz ar Barenca jūras cikloniem no Ziemeļu ledus okeāna. Mēs esam atšķirīgākos ģeogrāfiskos vides apstākļos,” saka Kasparinskis.
Latvijā reti izdodas dokumentāli fiksēt kā virpuļviesulis rodas un aiznes debesīs visu, kas bijis ceļā. Saglabājušies aculiecinieku stāsti par lidojošām govīm, zivju un varžu lietu, nogāztiem mežiem un grīstēs savītiem kokiem. Pērn Kolkā virs jūras uzfilmēts ūdensstabs.
„Latviešu teikās un pasakās kādreiz teikts par ezeru teikšanu vai lidošanu, šāds virpulis ir spējīgs iesūkt šādas ūdens masas, kas ir apakšā, un pārvietot priekšmetus lielākā attālumā. Konusa piltuve, kas sasniedz zemes virsmu, viņa Zemei nepieskaras.. tā ir nepilna minūte... Pāris minūšu laikā piltuve sasniedz virsmu, un paceļas un zaudē enerģiju,” saka Krūmiņa.
Tomēr nav iespējams iepriekš pateikt, kur veidosies virpulis. Parasti tas rodas ļoti lokāli.
Tendences gan liecinot, ka ekstremālas laika parādības kļūs biežākas arī Latvijā. Negaisu sezona vēl priekšā. Jūlijs ir tas mēnesis, kas visbiežāk dārd pērkons un var rasties virpuļviesulis.
