Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvija EP Parlamentāro asambleju neboikotēs

Latvija neboikotēs Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesiju

Latvijas deputātu delegācija nākamnedēļ piedalīsies Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejas rudens sesijā. Šīs organizācijas mērķis ir aizstāvēt cilvēktiesības, taču kopš jūnija vairākas dalībvalstis to kritizē par balsstiesību atjaunošanu Krievijas pārstāvjiem. Nacionālā apvienība rosināja Latvijas dalību asamblejā apturēt, tomēr jautājums ceturtdien, 26. septembrī, netika iekļauts Saeimas darba kārtībā.

Krievija balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā zaudēja pirms pieciem gadiem Krimas okupācijas dēļ. Šovasar asamblejas vairākums lēma balsstiesības Krievijai atjaunot, kas izsauca citu valstu protestus. Ukrainas, Latvijas un vēl piecu valstu delegācijas sesiju pameta. Nākamnedēļ asambleja darbu atsāks, un Nacionālā apvienība (NA) rosināja Saeimu apturēt Latvijas dalību tajā. Tomēr deputāti jautājumu darba kārtībā neiekļāva. 

"Jāsaka godīgi, esmu vīlies, ka tik, manuprāt, pašsaprotamu, atbalstāmu un Latvijas interesēm un vērtībām atbilstošu lēmuma projektu šai Saeimai ne vien trūkst pārliecības pieņemt, bet pat trūkst dūšas skatīt jau otro Saeimas sēdi pēc būtības," teica deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība).

Deputāts Kols uzskata, ka ar dalību asamblejā Latvija pievils Ukrainu, kuras delegācija lēmusi sesijā nepiedalīties.

"Es aicināju delegāciju pieturēties pie tā, ko viņi ir pauduši, ka vienmēr būs solidāri ar Ukrainu šajos jautājumos. Tagad es nezinu, kā Ukrainas puse šo interpretēs, kad publiski no Saeimas tribīnes šāds solījums ir dots. Tādēļ es aicināju delegācijas pārstāvjus atcelt savus komandējumus," skaidroja Kols.

Latvijas delegācijas vadītāja, deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") gan norādīja, ka ukraiņi uz asambleju brauks, taču savu dalību tajā nereģistrēs. Turklāt Latvijas pārstāvjiem jau paredzētas tikšanās ar Ukrainas delegāciju Strasbūrā. NA iebildumus viņa skaidroja ar iekšpolitiskiem iemesliem.

"Tas dīvainākais ir tas, ka sākotnējais labais mērķis gan Kola kungam, gan man ir viens, tikai viņš nekad nav strādājis Parlamentārajā asamblejā. Viņam trūkst gan kontaktu, gan zināšanu, un viņš to nevēlas atzīt. Tad šeit ir tāda dīvaina sacensība, vairāk iekšpolitiska, nekā ārpolitiska. Cieš no tā Ukraina," sprieda Lībiņa-Egnere.

Septembra sākumā Rīgā bija ieradušies vēl astoņu valstu delegāciju pārstāvji, lai spriestu, kā protestēt pret Krievijas dalību Parlamentārajā asamblejā. Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka Strasbūrā sarunas turpināsies un tieši tāpēc Latvijai asamblejā jābūt. Līdzīgi uzskata arī ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.

"Man šķiet, ka šobrīd jau diplomātija un klātbūtne ir svarīgāka, lai kritizētu un parādītu Krieviju, nekā boikots,

jo boikots vienu reizi ir spēcīgs, bet pēc tam, man liekas, viņš savu jaudu zaudē," vērtēja Sprūds.

Viens no pieteiktajiem debašu tematiem nākamās nedēļas sesijā ir par protestētāju apspiešanu Krievijā pirms pašvaldību vēlēšanām. Delegātiem gan būs jābalso, vai tematu iekļaut darba kārtībā.

KONTEKSTS:

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jūnijā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai. Balsstiesības Krievijai tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtrauca dalību Strasbūrā notiekošajā asamblejas sesijā. Septembra sākumā pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas Saeimā pulcējās Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti. Mērķis bija lemt par visu šo valstu turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas balsstiesību atjaunošanu asamblejā. Lielbritānijas delegācija uzskatīja, ka boikots nav labākais ierocis. 

Gruzijas, Ukrainas un Latvijas parlamenta pārstāvji bija vienisprātis, ka izstāšanās no asamblejas nebūtu lietderīga un tā būtu bēgšana no problēmas. Tā vietā nepieciešams koordinēt kopīgu nostāju un pieprasīt no Krievijas konkrētu rīcību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti