Bīstamos infekciozos atkritumus, tostarp izmantotās šļirces, pārstrādē sagriež, sasmalcina un pievieno dezinficējošo līdzekli, jo šļirces bijušas kontaktā ar cilvēka asinīm un var pārnest kādu infekciju. Tā iznīcina slimnīcu un poliklīniku atkritumus, taču, ja šļirces izmantotas mājās dažādām zāļu injekcijām, tās jānodod citur. Izmest miskastē nedrīkst – izgāztuvē atkritumus šķiro ar rokām. Tāpat sadurties var tie, kas atkritumu konteineros sev meklē ēdamo.
Aptiekā skaidro, ka te pieņem utilizācijai tikai medikamentus ar izbeigušos derīguma termiņu un ar šļircēm iesaka doties uz slimnīcas ēku.
Slimnīcām ir līgumi ar bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem – tiem nodod atkritumus pēc operācijām un procedūrām, tostarp šļirces. Piemēram, Stradiņa slimnīca tam tērē aptuveni 400 000 eiro gadā un “šļirces no malas” te nepieņem.
Izmantotas šļirces var nodot, taču tas prasa kārtīgu izpēti - informācija par to aptieku mājaslapās nav atrodama.
“Panorāma” noskaidroja, ka šļirces jāpieņem aptuveni 20 aptiekās Rīgā, un vien dažās ārpus galvaspilsētas. Iemesls - līdz utilizācijai savāktas šļirces ir jātur aukstumā, un ne visi to var nodrošināt.
Uzņēmuma BAO ķīmiķis Guntis Pužulis paskaidro, ka katra veida atkritumiem jānodrošina, lai tie neradītu kaitējumu. Šādiem atkritumiem, kas satur bioloģiskas vielas, risks ir stāvot un pūstot.
Igaunijā par mājās apstākļos izmantoto šļirču savākšanu un utilizāciju atbild pašvaldības. Teorētiski tām tā būtu jābūt arī Latvijā.
Bet valstī ir tikai divi uzņēmumi, kas pārstrādā bīstamus atkritumus, un to pārstāvji “Panorāmai” apgalvoja, ka neviena pašvaldība ar tiem nav noslēgusi līgumu, kas paredzētu arī šļirču utilizāciju.
Strīda ābols varētu būt formulējums. Piemēram, Rīgas domē uzskata, ka šļirces ir veselības aprūpes atkritumi, kas ir valsts iestāžu atbildība, bet Vides ministrija tos ieliek bīstamo sadzīves atkritumu kategorijā, par ko jāgādā pašvaldībai.
Ja mājās bijusi nepieciešamība lietot šļirci, tas ir bīstamais atkritums, kas radies sadzīvē, tātad tas ir pašvaldības atbildībā, saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Savukārt Veselības ministrijas Sabiedrības veselības veselības departamenta direktore Sanita Līviņa atzīst, ka nav normatīvā regulējuma, kas uzliktu par pienākumu kādam savākt šļirces. "Veselības nozare nav galvenā atkritumu apsaimniekotāja, tas nav mūsu kompetencē," viņa saka.
Vēl viens risinājums – pienākumu utilizēt šļirces uzlikt to ražotājiem un tirgotājiem. Šāda kartība ir ar baterijām un akumulatoriem – tās var nodot teju katrā veikalā. Taču ar šādu iniciatīvu neviens nav nācis.
