Latvijā notekūdeņos nonāk bīstami daudz pretsāpju medikamentu, antibiotiku, hormonu un vielmaiņas slimību medikamentu bioloģiski aktīvās vielas. To jau 2017. un 2018. gadā tapušā pētījumā atklāja zinātnieki. Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas hidroekoloģijas institūts" pētniece Ieva Putna-Nīmane skaidroja – medikamenti vidi sasniedz dažādos veidos.
"Tas ir caur notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras jo sevišķi Latvijā šobrīd nav projektētas, lai attīrītu no farmaceitiski aktīvām vielām. Otrs veids ir, kad tās tiek izmestas atkritumu tvertnēs vai noskalotas podā," klāstīja pētniece.
Viņa skaidroja, ka bioloģiski aktīvās vielas ir stabilas vidē un ietekmē dzīvos organismus, tostarp to reproduktīvo sistēmu. Sadarbojoties ar farmācijas nozares nevalstiskajām organizācijām paredzēta arī informatīva kampaņa par medikamentu atbildīgu lietošanu un pareizu utilizēšanu.
Tomēr šeit rodas nopietna problēma – valstī nav sakārtotas sistēmas, kā iedzīvotāji var atbrīvoties no vairs nevajadzīgajiem medikamentiem. Šobrīd to brīvprātīgi dara daļa aptieku – pieņem medikamentus, tos nodod utilizācijai un par to arī maksā. Tomēr stabilas kārtības nav, un, ja aptiekas izlems to pēkšņi nedarīt, tad tām nevarēs pārmest, jo šis jautājums nav regulēts. Latvijas Farmaceitiskās apūpes asociācija rakstiskā komentārā aicina valsts iestādes šo lietu sakārtot.
"Medikamentu atkritumu savākšanai un utilizācijai Latvijā nepieciešama skaidra sistēma un valsts atbalsts.
Zāļu utilizācija Latvijā ir process, kurš ir uz privātā sektora pleciem bez jebkāda valdības atbalsta, un asociācija uzskata šo situāciju par problemātisku, jo tas nekādā veidā neveicina tās sakārtotību vai iedzīvotāju līdzdalību," norādīja organizācijā.
Asociācijā uzskata, ka mazināt medikamentu apjomu notekūdeņos var, tikai sakārtojot sistēmu un tad veicot informatīvos pasākumus, jo bez sakārtotas sistēmas arī informēt nav jēgas.
Tikmēr Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute met akmeni Veselības ministrijas dārzā, sakot – jau sen runāts par vajadzību sakārtot sistēmu, taču rīcība nesekojot.
"Gadu garumā licenču turētāji aptiekās faktiski brīvprātīgi ir veikuši šo nederīgo zāļu savākšanu no iedzīvotājiem. Šī problēma ir pārrunāta Veselības ministrijas iestādēs padsmit gadu garumā, bet risinājuma uz priekšu nav bijis un, godīgi sakot – es nesaprotu, kāpēc valsts šo nerisina," atzina Ķikute.
Aptieku īpašnieku biedrības vadītāja Agnese Ritene apliecināja – šobrīd zāļu savākšanas sistēma balstās tikai uz aptieku atbildību un labo gribu. Nav sistēmas, kas noteiktu aptiekām pienākumu tā rīkoties, un nav arī nekāda valsts atbalsta aptiekām, kuras par saviem līdzekļiem ievāktos medikamentus utilizē. Cilvēki medikamentus nodod arvien vairāk, tādēļ arī aug aptieku izmaksas, kas, ja netiks kompensētas, var novest pie pakalpojuma pieejamības mazināšanās.
"Un līdz ar to mēs uzskatām, ka šai situācijai ir jāpieiet nopietnāk. Cilvēki kļūst arvien atbildīgāki, kas, protams, ir ļoti pozitīvi, un šos nederīgos medikamentus arvien biežāk nodod aptiekās. Attiecīgi arī šis apjoms kļūst lielāks. Arī pats nederīgo medikamentu savācējs kāpina cenas pa laikam.
Teiksim, pagājušajā gadā ir pieauguši izdevumi par nederīgo medikamentu savākšanu apmēram par 20%," sacīja Aptieku īpašnieku biedrības vadītāja.
Tiesa gan, noteikumi, kā no nederīgajiem medikamentiem tiek vaļā veselības aprūpes iestādes, ir skaidri, taču problēma ir ar privātpersonu medikamentiem – gan izpratni par pareizas utilizēšanas nozīmi, gan arī par iespējām to darīt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore un valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja Rudīte Vesere, līdzīgi kā asociācijas, vēlētos redzēt aktīvāku Veselības ministrijas darbu jautājuma sakārtošanā.
"Šis jautājums būtu jārisina caur attiecīgiem dokumentiem Veselības ministrijai, kuru mēs vairākkārt esam uzrunājuši un aicinājuši to darīt. Ir bijuši arī vairāki piedāvājumi, kā to darīt, bet, nu, tas nav tālāk virzījies. Vairāku gadu garumā ir šīs diskusijas bijušas, sarunas bijušas. Jā, Veselības ministrija piekrīt, ka vajadzētu sistēmiski pieiet šīm lietām, bet ar to tas viss arī ir izbeidzies," teica VARAM pārstāve.
Par nepieciešamību sakārtot sistēmu pārliecināts ir arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"). Par šo jautājumu jau nesen spriests Sabiedrības veselības apakškomisijā. Tālāk paredzēts izveidot kopēju viedokli un vērsties pie Veselības ministrijas šī jautājuma sakārtošanai.
Veselības ministrijā neviens atbildīgais tā arī darba dienas laikā Latvijas Radio par minēto jautājumu komentāru nesniedza.
