Vientuļu robežkontroles punktā Latvijas Radio ierodas kādā darbdienas priekšpusdienā. Automašīnu rindu nav, un robežšķērsotāju intensitāte kopumā minimāla. Šobrīd modernākajā robežšķērsošanas punktā ar piecām braukšanas joslām katrā virzienā nepilnas stundas laikā sastapt var vien divus robežšķērsotājus, kas no Krievijas iebrauc Latvijā. Viena no tām ir pensionāre Tekla no Viļakas novada: “Es braucu degvielu paņemt, lētāku degvielu, produktus un viss - atpakaļ uzreiz.”
Pēc brīža Vientuļu punktā iebrauc Gunārs, kurš tāpat kā Tekla šķērso Krievijas robežu, lai lētāk iepirktos: “Uzpildīties reizi nedēļā, dažreiz divās reizēs nedēļā priekš savām vajadzībām, ģimenē ir divas mašīnas. - Degvielu vai vēl produktus? - Nu, vēl kādu konfekti, kādu eļļu, bet to ļoti maz.”
Šobrīd Vientuļu robežkontroles punktu vidēji dienā šķērso 100 vieglās automašīnas, lai gan pēc modernizācijas bija paredzēts, ka vieglā transporta plūsmai šeit jāpalielinās līdz 300 automašīnām. Šobrīd gluži pretēji - plūsma sarūk.
“Kad postenis sāka strādāt, bija doma, ka plūsma palielināsies, līdz ar to samazinot spriedzi pārējos robežšķērsošanas punktos gan Grebņevā, gan Terehovā, bet šobrīd liela cilvēku pieplūduma nav. Ar katru gadu tendence ir samazināties par pustūkstoti, varbūt pat līdz tūkstotim, nezinu, kāda būs uz nākamo gadu, bet, sākot no 2013.gada, plūsma samazinās,” stāsta Valsts robežsardzes Vientuļu robežkontroles punkta priekšnieks Valērijs Vorobjovs.
Vientuļu punkts pēc vērienīgās modernizācijas pielāgots, lai to varētu šķērsot kravas transportlīdzekļi. Ir izveidota pat atsevišķa vieta Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem, kas arī veiks kravas plūsmu kontroli. Pavisam nesen punktā pabeigta kravu kontroles rentgena iekārtas izbūve.
“Tas būs jaunais skeneris; kad būs kravas mašīnas, tad te platformas svariem,” Vientuļu muitas kontroles punkta muitas virsuzraugs Andris Aizpurietis rāda infrastruktūru un tehnisko aprīkojumu tieši kravas automašīnu pārbaudēm. Tomēr smagā tehnika doties cauri Vientuļu punktam šobrīd nemaz nevar, to neatļauj Krievijas ceļu infrastruktūra:
“Viss atkarīgs no Krievijas puses, Krievijas pusē ir upe, pāri kurai ir tilts, kura nestspēja ir tikai deviņas tonnas. Līdz ar to kravas mašīnu Krievijas puse nevar ņemt.''
Aizpurietim nav informācijas, kad Krievijas puse sataisīs tiltu un tur vispār darbs ir sākts.
Turklāt, kā stāsta autovadītāji, iebraucot Krievijā caur Vientuļu punktu, autoceļu stāvoklis nav piemērots smagajam transportam, tas ir šaurs, nelīdzens un bedrains. Tas nozīmē, ka Krievijas pusē ir jāveic virkne darbu, lai Vientuļos ieguldītie 17 miljoni eiro nebūtu iztērēti nelietderīgi. Krievijas puse šobrīd nekādus darbus, lai sakārtotu ceļa infrastruktūru, nav uzsākusi. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs atzīst, ka sarunas ir notikušas arī pašvaldības līmenī ar Pitalovas rajona vadību, tomēr viss pagaidām apstājas pie solījumiem:
“Mēs regulāri tiekamies ar Pitalovas rajona vadību, šo pārrunājam, bet šajā brīdī ekonomiskā situācija, kāda ir Krievijā... viņiem nedaudz ir citas prioritātes. Tas nav viņu vienīgais un galvenais uzdevums un mērķis attīstīt šo ceļu”.
Latvijas pusē “Vientuļos” gan muitnieki, gan robežsargi ir gatavi kravas transportlīdzekļu plūsmai, turpina Vientuļu robežkontroles punkta priekšnieks: “Mums postenis sagatavots priekš kravas transporta, priekš kravas mašīnu sagaidīšanas par 99 procentiem”.
Tomēr šobrīd ne Satiksmes, ne Ārlietu ministrijā, ne ''Valsts nekustamajos īpašumos'', kas ir Vientuļu robežkontroles punkta projekta īstenotāji, nevar neko pateikt par iespējamo termiņu, kad Krievijas pusē varētu tikt sakārtota ceļu infrastruktūra un līdz ar to arī īstenota “’Vientuļu”punkta rekonstrukcijas ideja – nodrošināt kravas automašīnas plūsmu un kontroli.
