Sadaļas Sadaļas

Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā

Latvijā Covid-19 nāves gadījumu skaits 14 dienās uz 1 000 000 iedzīvotāju patlaban ir par 32% augstāks nekā vidēji Eiropā, norādīts izskatīšanai valdībai sagatavotajā Veselības ministrijas noteikumu grozījumu anotācijā.

Šobrīd Latvijā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju ir 136,4, bet Eiropā šis rādītājs ir 103,1.

Saskaņā ar trešdien ziņotajiem Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā līdz šim reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 68 658, bet

mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1250, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.

Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā, vadoties pēc oficiālajiem datiem, kopš pandēmijas sākuma atklāti kopumā 46 334 Covid-19 gadījumi, savukārt nāves gadījumu skaits ir 433, kas ir 0,93% no visiem inficētajiem jeb par 0,89 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.

Lietuvas oficiālie dati par Covid-19 liecina, ka kopš Covid-19 parādīšanās valstī ir atklāti kopumā 184 948 Covid-19 gadījumi, bet 2885 personas mirušas, kas ir 1,56% no visiem inficētajiem jeb par 0,26 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.

Kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt mirstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu nāves gadījumu skaitu.

Skaidrojot augsto mirstības rādītāju, veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) medijiem norādīja, ka smagā stāvoklī nereti nonāk slimnieki, kuriem ir arī daudz citas blakusslimības un veselības stāvoklis kopumā nav labs.

“Tas droši vien atspoguļo Latvijas sabiedrībā kopumā veselības stāvokli,

kur daudzās jomās mums nav ar ko lepoties. Diemžēl veselības aprūpe ir joma, kura Latvijā ilgstoši ir bijusi novārtā, un finansējums uz iedzīvotāju vai kā daļa no budžeta Eiropas Savienības kontekstā Latvijā ir viens no zemākajiem,” sacīja ministrs.

Tāpat viņš norādīja, ka pēdējos mēnešos “zināmu īpatsvaru” no smagi saslimušajiem veido sociālajos aprūpes centros esošie cilvēki, kuriem bieži vien ir citas saslimšanas. “Zināma daļa no šiem cilvēkiem diemžēl neiztur,” sacīja politiķis.

Viņš arī atzina, ka šajā jautājumā vērts diskutēt par ārstēšanas kvalitāti. Tāpat dažādās Eiropas valstīs varētu būt atšķirīgas pieejas, kā uzskaita ar Covid-19 saistītas nāves.

KONTEKSTS: 

Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un pētījuma vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atklāja, ka Covid-19 patlaban ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, apsteidzot tādus ārējos nāves cēloņus kā satiksmes negadījumi, traumas un pašnāvības.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mirušo skaits gada pirmajās divās nedēļās Latvijā pieaudzis par 42,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

2021. gada pirmajā divās nedēļās, proti, laika periodā no 4. līdz 17. janvārim, Latvijā reģistrēts kopumā 1651 mirušais, bet 2020. gada pirmajā divās nedēļās Latvijā tika reģistrēti 1156 mirušie.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt