Direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt pacientiem drošību un kvalitatīvus pakalpojumus. Tā, iepazinusies ar direktīvas pašreizējo redakciju, norāda pacientu tiesību speciāliste - Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena. „Līdz šim ir bijuši labi zināmi gadījumi Eiropā, kad ārstam ir atņemtas tiesības ārstēt, piemēram, Lielbritānijā. Bija plastikas ķirurgs, kura darbība bija ārkārtīgi nekvalitatīva un viņš radīja kaitējumu pacientiem. Nacionālā Lielbritānijas institūcija atņēma tiesības ārstēt, viņš pārcēlās uz Nīderlandi un atkal atvēra savu praksi, un atkal turpināja to darīt," sacīja Olsena.
Viņa piemin arī vēl citu piemēru - pirms dažiem gadiem Somijā izcēlās skandāls, atklājoties, ka kāds ārsts ar viltotiem dokumentiem centies ārstēt pacientus.
Identificētās problēmas varētu operatīvāk risināt jaunais brīdināšanas mehānisms. Tas paredzēts Eiropas Parlamenta apstiprinātās direktīvas grozījumos. Tas nozīmē, ka dalībvalstu atbildīgās iestādes informēs viena otru par disciplināri un krimināli sodītiem mediķiem. Tie ir mediķi, kuru profesionālā rīcība ir pilnībā vai daļēji ierobežota.
Kā praksē strādās izmaiņas, stāsta Veselības inspekcijas pārstāve Sanda Osemļjaka: „Ja nāktu iekšā kāda māsa vai vecmāte no Eiropas Savienības valstīm, tad, veicot kvalifikācijas atzīšanu, mēs caur sistēmu pieprasītu šādu informāciju konkrētai valstij, vai tāds un tāds speciālists jūsu valstī ir tiesīgs strādāt, vai nav disciplināri vai krimināli sodīts," norāda Osemljaka.
Atbilstoši grozījumiem, šādas ziņas otras valsts iestādei būs jānosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā.
Tiesa, Latvijā gadījumi, kad mediķa profesionālā darbība apturēta pārkāpumu dēļ, ir ļoti reti. Piemēram, no Veselības inspekcijas uzturētā ārstniecības personu reģistra neviena mediķa prakses darbība neesot apturēta. Viena jau sodīta mediķa lieta vēl tiek vērtēta. Sertifikātus ārstiem izsniedz un arī anulē Latvijas ārstu biedrība. „Jāsaka godīgi, mēs līdz šim neesam saņēmuši nevienu tādu pieprasījumu, kur mums būtu jāraksta apstiprinājums, ka konkrētais speciālists nav tiesīgs praktizēt ārstniecībā. Uz doto brīdi mums nav šādu gadījumu Latvijā, ka kādai personai tiktu atņemtas tiesības praktizēt," pauž Osemljaka.
Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena norāda, ka Latvijā ar informācijas pieejamību ir nopietnas problēmas. Tāpēc grūti saprast, cik daudz mediķu ir sodīti. „Ja es salīdzinu Latvijas praksi ar mediķu kvalitātes izvērtējumu un ar mediķu tiesībām strādāt, ja tiek konstatēts viņa darbā būtisks pārkāpums, ja tiek konstatēts, ka viņš apdraud pacientus, piemēram, kļuvis par alkoholiķi, Latvijā šī prakse ir ārkārtīgi vāja, (...) ārstiem atļaujam strādāt ļoti ilgi. Tiesības ārstēt atņem ar tiesas spriedumu krimināllietā," uzsver Olsena.
Tāpat arī Olsena uzsver, ka Latvijā nav attīstīta disciplinārās atbildības piemērošana, piemēram, gadījumos, ja ārsts vairākkārt veicis pārkāpumus pacientu ārstēšanā, kas nav krimināli sodāmi. Olsena uzsver, ka tiesas spriedums krimināllietā nozīmē to, ka pacientam ir radītas smagas sekas un iepriekš pacienti no tām nav bijuši pasargāti.
Viņa vēl arī norāda uz problēmu, kuru direktīva neatrisinās. Tāpēc tā jārisina tepat Latvijā. Proti, vairāk būtu jādomā, kā rūpīgāk kontrolēt mediķu darba kvalitāti. Trūkst arī neatkarīgas darba kvalitātes ekspertīzes.
